Topošais sociālās uzņēmējdarbības likums – izlasi un komentē!

2014.gadā 30.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja koncepcijas "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" (turpmāk - koncepcija) projektu un nolēma uzsākt jaunu politikas iniciatīvu. Sociālā uzņēmējdarbība ir vēl viens veids kā risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas, kuras nevar atrisināt valsts unnerisina citi uzņēmējdarbības veidi.  Citu valstu pieredze ļauj secināt, ka  sociālie uzņēmumi nereti  piedāvā jaunas pieejas sabiedrības problēmu risināšanai, kas mēdz  būt efektīvākas un ilgtspējīgākas par pastāvošajiem risinājumiem. Sociālie uzņēmumi Eiropā darbojas gan vides problēmu risināšanā, izglītības jomā, kultūras daudzveidības nodrošināšanā, sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, kā arī nodrošina darba vietasnoteiktām personu grupām, kuru nodarbinātība ir apgrūtināta.  Koncepcijā tika konstatēts, ka lai gan Latvijā jau darbojas vairāki desmiti sociālo uzņēmumu, šobrīd nepastāv tiesiskais un institucionālais ietvars, kas ļautu nošķirt vai atpazīt sociālo uzņēmumu un sniegtu efektīvu atbalstu šādam saimnieciskās darbības veidam.

Lai veicinātu sociālo uzņēmumu izveidi un attīstību 2015.gada rudenī darbu uzsāka Saeimas darba grupa deputāta Eināra Cilinska vadībā. Saeimas darba grupā ir iesaistīti pārstāvji no Labklājības, Finanšu, Ekonomikas, Tieslietu ministrijām, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, Latvijas Samariešu apvienības, fonda atvērtai sabiedrībai DOTS, Latvijas Pašvaldību savienības, Sociālo inovāciju centra, Latvijas Pilsoniskās alianses un citām iestādēm un organizācijām. Darba grupas galvenais uzdevums bija radīt Latvijas situācijai piemērotu sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, un virzīt to tālākai pieņemšanai Saeimā.

Pēc deviņu mēnešu intensīva darba, 36 darba grupas sēdēm un vairākiem likuma melnrakstiem, ir radīta likuma versija, ar kuru vēlamies iepazīstināt esošos un topošos sociālos uzņēmējus, cerot iegūt vērtīgus jautājumus, komentārus un atgriezenisko saiti.

Kāds ir kopējais likuma koncepts?
Likums ir veidots, balstoties uz principu, ka sociālā uzņēmuma statusu var iegūt ikviena sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas izpilda likumā noteiktos kritērijus. Izpildot likumā noteiktos kritērijus un iegūstot sociālā uzņēma statusu, uzņēmums ir tiesīgs izmantot likumā paredzētos atvieglojumus un atbalsta instrumentus. Par statusa piešķiršanu (kā arī zaudēšanu) lemj atbildīgā ministrija, pamatojoties uz īpaši veidotas komisijas lēmumu. Komisija sastāv gan no valsts un pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un sociālo uzņēmumu pārstāvjiem.

Kādēļ sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt tikai SIA?
Ņemot vērā faktu, ka sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kas ar biznesa metodēm īsteno savus mērķus, Koncepcijā tika konstatēts, ka Latvijas situācijā sociālais uzņēmums būs Komerclikuma subjekts (komercsabiedrība), kam, balstoties uz tiesību aktos definētu kritēriju kopumu, noteiktā kārtībā tiks piešķirts īpašs sociālā uzņēmuma statuss. Šis jautājums vēlreiz tika apspriests likumprojekta veidošanas laikā darba grupā, meklējot optimālos risinājumus Latvijas situācijai.  Lai gan sākotnēji tika pieļauta iespēja sociālā uzņēmuma statusu gan biedrībām, gan nodibinājumiem, kā arī komersantiem, tomēr, izvērtējot potenciālos riskus, tika panākts kompromiss, nosakot, ka sociālā uzņēmuma statusu var iegūt tikai noteikts komersanta veids - SIA. Lai gan citās Eiropas Savienības valstīs ir dažādas pieejas un risinājumi, šajā gadījumā tā bija konceptuāla izšķiršanās, kas nosaka arī pārējos likumprojektā ietvertos risinājumus un regulējumus.

Kādēļ ir izvēlēta šāda sociālā uzņēmuma definīcija?
Kā tas konstatēts vairākos pētījumos, sociālie uzņēmumi Eiropā darbojas dažādās jomās un risina dažādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas, sākot ar vides jautājumiem, līdz bēgļu integrācijai vietējā kopienā. Taču ir valstis, kur par sociāliem uzņēmumiem uzskata tikai tādus, kas veido darba vietas noteiktām personu grupām (Lietuva, Somija, Zviedrija, utt).  Koncepcijā secināts, ka Latvijā ir jāveido tiesiskais ietvars, kas ļautu sociālajiem uzņēmumiem darboties ar dažādiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, nevis ierobežot to darbības jomu, saistot to ar darba integrācijas funkcijas pildīšanu. Lai īstenotu Koncepcijā noteikto, darba grupā bija vairākas spraigas diskusijas par sociālā uzņēmuma un sociālās uzņēmējdarbības definīcijas tvērumu – darba grupas locekļu vidū bija samērā pretēji viedokļi par to, cik šauram vai plašam tam jābūt. Bija skaidrs, ka tam jābūt pietiekami plašam, lai tas neizslēgtu esošos un potenciālos sociālos uzņēmumus, taču tam jābūt arī pietiekami konkrētam, lai nerastos situācija, ka par sociālo uzņēmējdarbību var būtībā nosaukt jebkādu uzņēmējdarbību, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšanas sfērā. Rezultātā ir radīta pietiekami plaša sociālās uzņēmējdarbības definīcija, kas par sociālās uzņēmējdarbības mērķi izvirza sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sociālās izstumtības riskam pakļauto darba grupu integrāciju, neizslēdzot gandrīz nevienu darbības jomu, preču un pakalpojumu veidu.

Kādēļ ir izvēlēti tieši šādi sociālā uzņēmuma kritēriji?
Četri sociālā uzņēmuma kritēriji tika izvēlēti, vadoties pēc citu Eiropas Savienības dalībvalstu likumu pieredzes un dažādu starptautisko organizāciju pētījumos iekļautajiem sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem un pazīmēm, piemērojot tos Latvijas situācijai. Īpašas diskusijas radīta kritērijs par peļņas sadali, taču arī tā bija konceptuāla izšķiršanās jau pašā sākuma posmā. Latvijas sociālajiem uzņēmumiem nepieciešamo valsts un pašvaldības atbalsta instrumentu un atvieglojumu piešķiršanas un uzraudzības kārtība peļņas sadales gadījumā būtu daudz komplicētāka un sarežģītāka, un būtiski apgrūtinātu sociālo uzņēmumu darbību un attīstību.

Ar kādu atbalstu un atvieglojumiem var rēķināties sociālie uzņēmumi?
Likums paredz visai plašu atbalsta un atvieglojumu instrumentu klāstu - iespēju saņemt 100% atbrīvojumu no UIN, iespēju saņemt valsts un pašvaldības iestāžu dāvinājumus, ziedojumus, grantus, neikustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī mantas nodošanu beztalīdzības lietošanā. Likums ļauj valsts un pašvaldības iestādēm veidot savas, īpaši sociālajiem uzņēmējiem domātas grantu shēmas. Kā atbalsta instruments paredzēts arī iespēja saņemt ziedojumus un dāvinājumus no privātpersonām, kā arī iespēja iesaistīt brīvprātīgā darba veicējus (likumā norādītajos gadījumos un/vai ar komisijas īpašu atļauju). Kā atbalsta instruments sociālajiem uzņēmējiem nākotnē paredzēts arī īpaši priviliģētā līguma iepirkumi, kuros valsts un pašvaldības iestādes noteiktos gadījumos varēs iepirkt produktus un pakalpojumus tieši no sociālajiem uzņēmumiem. Šī iepirkumu kārtība vēl ir izstrādes stadijā, un to regulēs Publisko iepirkumu likums.

Vai sociālajiem uzņēmumiem paredzēti kādi īpaši ierobežojumi?
Jā, papildus peļņas sadales ierobežojumam, likuma 8.pantā noteikti vairāki ierobežojumi gan attiecībā uz izdevumiem un izmaksām, gan arī attiecībā uz darbības jomām. Izslēgto darbības jomu uzskaitījums vēl, iespējams, tiks precizēts.

Kura valsts institūcija būs atbildīga sociālās uzņēmējdarbības jomu, tai skaitā, likuma ieviešanu un uzraudzību?
Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību, visdrīzāk, būs atbildīga Labklājības ministrija, kuras uzdevums būs arī politikas plānošanas dokumentu un atbalsta programmu sociālās uzņēmējdarbības jomā izstrāde. Ministrija uzraudzīs arī sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu.

KĀ IZTEIKT KOMENTĀRUS UN VIEDOKLI PAR LIKUMU?

ŠEIT atrodama likuma melnraksta pilnā versija. Komentārus, jautājumus un atgriezenisko saiti iespējams iesūtīt līdz 15.augustam, aizpildot šo tiešsaistes anketu. Ja anketā norādīsiet savu kontaktinformāciju, noteikti saņemsiet informāciju par likuma tālākās virzības gaitu.

Vasaras laikā notiks klātienes un neklātienes konsultācijas ar dažādu nozaru esošajiem un potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem. Septembra sākumā, apkopojot jautājumus, komentārus un viedokļus, tiks rīkots klātienes pasākums, kurā būs iespēja diskutēt par likumā paredzēto sociālās uzņēmējdarbības regulējumu un tā dažādajiem aspektiem.

Saeimas darba grupa savu darbu atsāks septembra sākumā, virzot likumprojektu tālāk pieņemšanai Saeimā. Paredzams, ka likums tiks pieņemts līdz 2016.gada beigām, un stāsies spēkā 2018.gada sākumā.

Raksta autore - Madara Peipiņa, LSUA direktore

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.