Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekts tiks skatīts 2.lasījumā Saeimā!

Labas ziņas – Sociālās uzņēmējdarbības jeb nu jau Sociālā uzņēmuma likumprojekts ir sagatavots iesniegšanai izskatīšanai 2.lasījumā! 11.maijā Saeimas plenārsēdē deputāti skatīs likumprojekta uzlaboto versiju, pie kuras darba grupa ir strādājusi vairāk kā trīs mēnešus un kurā ir iekļauti daudzi no ieteikumiem un labojumiem, kas tika saņemti gada sākumā.

Paredzams, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš 3.lasījumam tiks noteikts 25.maijs.

Aktuālā likumprojekta versija pieejama ŠEIT

Tālākais likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas process paredz, ka pēc priekšlikumu saņemšanas darba grupa strādās pie likumprojekta gala versijas sagatavošanas. Likumprojekta izskatīšana 3.lasījumā paredzama šī gada rudenī. Paralēli tam, Labklājības Ministrija uzsāks darbu pie likumprojektu pavadošo Ministra Kabineta noteikumu sagatavošanas, kas jau detalizētāk noteiks kārtību un procedūras, kas minētas likumprojektā (piemēram, sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas komisijas darbu, sociālo uzņēmumu reģistra vešanas kārtību un procesu u.c.)

Lai gan likumprojekta sagatavošanas gaitu nedaudz ir palēlinājis cits jautājums – Finanšu ministrijas plānotā nodokļu reforma un ar to saistītās pārmaiņas likumos – tomēr paredzams, ka pat tad, ja Sociālā uzņēmuma likums tiek pieņemts tikai rudenī, tas tomēr stāsies spēkā iepriekš paredzētajā laikā – 2018.gada 1.janvārī.

Kādas ir bijušas būtiskākās diskusijas un izmaiņas kopš 1.lasījuma?

Precizēts likuma nosaukums. Pēc Saeimas juridiskā biroja ieteikuma, ir precizēts likuma nosaukums, terminu “Sociālā uzņēmējdarbība” aizstājot ar terminu “Sociālais uzņēmums”. Pamatojums šādai pārmaiņai ir gan tas, ka jēdziens “uzņēmējdarbība” ir pārāk plašs un nav juridiski definēts, gan tas, ka likums ne tik daudz runā par sociālo uzņēmējdarbību kā par uzņēmumu ar īpašu sociālā uzņēmuma statusu, tā tiesībām un pienākumiem. Lai gan darba grupā bija diskusijas par to, vai šādā gadījumā netiek sašaurināts likuma tvērums, tomēr galarezultātā vairākums darba grupas locekļu piekrita juridiskā biroja ierosinājumam.

Precizēti sociālā uzņēmuma definīcija un likuma mērķis. Precizēts likuma 1.pants, kas definē sociālā uzņēmuma jēdzienu – ja iepriekšējā versijā jomu uzskaitījums bija ierobežojošs un galīgs, tad šajā versijā dažādās labvēlīgas sociālās ietekmes jomas minēti kā piemēri, nevis kā izslēdzošs jomu saraksts. Tas paver plašākas iespējas darboties arī tādās sociālās ietekmes jomās, kas šobrīd varbūt nav problemātiskas, taču nākotnē tādas varētu būt. Attiecībā uz likuma mērķi precizēts, ka sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nosaka Ministtru Kabineta noteikumi – tos izstrādās Labklājības Ministrija.  

Precizēti sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji. 4.pantā noteiktie kritēriji precizēti gan attiecībā uz to, ka nepieciešams dalībnieku sapulces lēmums par šī statusa iegūšanu, gan arī uz to, ko tad īsti nozīmē iepriekš daudz diskutētais “demokrātiskās pārvaldes princips”. Šobrīd tas reducēts uz divām iespējām, kas aprakstītas 4.panta 2.daļā.

Vai pašvaldības varēs dibināt pašas savus sociālos uzņēmumus? Šis jautājums tika plaši diskutēts ne vien darba grupā, bet arī Sociālo un darba lietu komisijā un Nodarbinātības apakškomisijā. Viedokļi bija ļoti dažādi, lielākoties – krasi pretēji. Lielākā daļa iesaistīto organizāciju un institūciju, tai skaitā Saeimas Juridiskais birojs, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Konkurences padome, LSUA, LTRK, norādīja, ka pašvaldībām nevajadzētu dibināt pašām savus sociālos uzņēmumus, bet visiem spēkiem atbalstīt privātā sektora sociālos uzņēmumus. Tajā pašā laikā VARAM, LPS un RACA norādīja, ka pašvaldībām būtu nepieciešams ļaut dibināt sociālos uzņēmumus, jo nereti tas ir vienīgais veids, kā risināt samilzušas sociālās problēmas pašvaldības teritorijā. Šis jautājums vēl joprojām paliek atvērts līdz 3.lasījumam, un paredzams, ka par to vēl būs asas diskusijas gan darba grupā, gan Apakškomisijā, gan Komisijā.

Izvērstāk par šo jautājumu lasiet vienu no mūsu iepriekšējiem rakstiem – “Pašvaldība un sociālā uzņēmējdarbība: kādi ir labākie mijiedarbības modeļi?”

Brīvprātīgais darbs. Šī brīža likumprojekta 7.panta 9.daļa paredz, ka sociālais uzņēmums statūtos noteikto mērķu sasniegšanai ir tiesīgs piesaistīt brīvprātīgos darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību, pārvaldi vai grāmatvedību. Lai gan brīvprātīgā darba jautājums izraisīja plašas diskusijas saistībā ar tā apjomu un veicamajiem uzdevumiem, šis jautājums tiks vēlreiz aplūkots, gatavojot likumprojektu 3.lasījumam, jo jau šobrīd ir skaidrs, ka, aizliedzot piesaistīt brīvprātīgos uzņēmuma pamatdarbībai, paliek ļoti maz darbu un uzdevumu, kur brīvprātīgos vispār var nodarbināt.

Statusa atkārtota piešķiršana. Likumam ir pievienota norma par sociālā uzņēmuma statusa atkārtotu piešķiršanu, kas paredz, ka pēc statusa zaudēšanas, uzņēmums pēc 12 mēnešies var atkārtoti pieteikties statusa saņemšanai.

 

Raksta autore:
Madara Ūlande,
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore


Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.