Kas ir sociālais uzņēmums?

Sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem - uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem.

Pirmā izpratne par sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu sociālo problēmu risināšanas metodi radās 20.gadsimta astoņdesmito gadu beigās Itālijā, kad sabiedrībai bija jāmeklē risinājumi neparasti liela bezdarba problēmai. Šodien sociālā uzņēmējdarbība ir atzīta un atpazīstama uzņēmējdarbības forma gandrīz ikvienā Eiropas valstī. Sociālie uzņēmumi rada darba vietas invalīdiem, labo tiltus un ceļ mājas, drukā grāmatas un iestudē teātri, kā arī piedāvā iespējas no atkarībām sirgstošiem jauniešiem iegūt profesiju vai papildināt zināšanas.

Pasaulē tiek lietotas vairākas definīcijas un kritēriji, kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību, taču visizplatītākais kritēriju piecinieks ir šāds:

  1. uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu;
  2. tas organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojums tirgum; 
  3. peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai;
  4. darbiniekiem tiek maksāts samērīga un tirgum atbilstoša atlīdzība par darbu;
  5. uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.

Sociālā uzņēmējdarbība nav un nevar aizstāt sociālo palīdzību (piemēram, pabalstus, kurus sniedz valsts un pašvaldība vai NVO) un tā nav uzņēmējdarbība, kuras mērķis primāri gūt finanšu ienākumus īpašniekiem vai investoriem.