Pūļa finansējuma izmantošana sociālajā uzņēmējdarbībā

Raksta autore - Jūlija Belousa

Viena no problēmām, ar kuru saskaras sociālie uzņēmumi, darbojoties sabiedrības labā, ir finanšu līdzekļu trūkums. Situācijā, kad sociālās uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi vēl nav pilnībā izstrādāti un ieviesti, finanšu trūkuma problēmu risināšana paliek pašu uzņēmumu rokās.

Viena no jaunajām finansējuma iegūšanas metodēm, kas sevi ir pierādījusi daudzās valstīs un nesen parādījusies arī Latvijā, ir pūļa finansējums. Tas darbojas caur kolektīvajām ieguldījumu platformām, kurās sabiedrībai ir iespēja finansiāli atbalstīt tīkamākās idejas, pretī saņemot apbalvojumu. Latvijā pie populārākajām pūļa finansējuma platformām pieder „Projektubanka.lv”, kur par ieguldījumu atbalstītājs pretī saņem taustāmu apbalvojumu, un labdarības platforma „Ziedot.lv”. Ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība risina sabiedrībai svarīgas problēmas, var pieņemt, ka Latvijas iedzīvotāji visai aktīvi atbalstītu arī sociālos projektus pūļa finansējuma platformās. Ar mērķi izvērtēt pūļa finansējuma kā sociālās uzņēmējdarbības finanšu avota potenciālu tika veikts pētījums. Tā ietvaros tika izanalizēts, kurām jomām ir lielāka iespēja tikt atbalstītām, kā arī noskaidrots, kādi faktori motivē ieguldītājus atbalstīt šāda veida projektus.  Pētījumā, kas tika veikts maģistra darba ietvaros, piedalījās gandrīz 300 potenciālie projektu atbalstītāji un 10 eksperti: pārstāvji no sociālajiem uzņēmumiem, sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām, kā arī pūļa finansējuma platformām.

Šobrīd Latvijas sociālajiem uzņēmumiem nav pieredzes dalībā tradicionālā pūļa finansējuma projektos un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, sociālajiem uzņēmumiem nav skaidri izprotama pūļa finansējuma darbība un tā izmantošanas priekšrocības. Otrkārt, sociālie uzņēmumi baidās no tā, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs un nestabils šāda veida projektiem. Treškārt, tie uzskata, ka pūļa finansējuma projekta izveidošanai ir nepieciešami lieli līdzekļi, tajā pat laikā tiem nav pārliecības, ka projekta rezultātā ieguldījumi atmaksāsies. Bet vai šie argumenti ir pietiekami pārliecinoši, lai nepiedalītos?

Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka pūļa finansējuma izmantošanai sociālajā uzņēmējdarbībā Latvijā ir potenciāls. Eksperti pauda viedokli, ka Latvijā laika gaitā ir izveidojusies ziedošanas un atbalstīšanas kultūra, kas norāda uz to, ka sabiedrība aktīvi iesaistās projektos ar altruisma iezīmēm. Un tieši pūļa finansējuma sociālajiem projektiem ir raksturīga emocionālā saite, kas veidojas starp projekta atbalstītāju un projektu. Atspēkojot sociālo uzņēmumu raizes par Latvijas tirgus neatbilstību sociālo projektu atbalstīšanai, arī pētījuma aptaujas rezultāti parāda, ka cilvēku ienākumu lielums neietekmē pūļa finansējuma atbalsta biežumu. Sociālo projektu realizēšana caur pūļa finansējumu ir lielisks veids, kā iedzīvotāji, līdzdarbojoties idejas īstenošanai, spēj uzlabot kopienas dzīves kvalitāti un veicināt sistemātisku pārmaiņu radīšanu. Tajā pat laikā sabiedrība netiek finansiāli apgrūtināta, jo ieguldītās summas ir samērā mazas. Vēl viens pozitīvs faktors izpaužas tajā, ka pūļa finansējums ļauj sociālajiem uzņēmumiem, kuriem tirgū jāpiedāvā pieprasījumam atbilstoši produkti, notestēt to, vai idejas gūst atbalstu sabiedrībā un vai ir vērts ieguldīt lielākus līdzekļus projektu realizēšanai. Un pat gadījumā, ja pūļa finansējuma kampaņa negūst atbalstu, uzņēmuma zaudējumi ir ievērojami mazāki nekā zaudējumi, neveiksmīgi palaižot preci vai pakalpojumu tirgū uzreiz.

Svarīgi ir minēt, ka Latvijas sabiedrība ir nepietiekoši izglītota gan par sociālās uzņēmējdarbības būtību un nozīmi, gan par pūļa finansējuma iespējām. Tikai 12% no sociālo projektu atbalstītājiem piedalās pūļa finansējumā, gūstot pretī apbalvojumu par veikto ieguldījumu, pārējie piedalās labdarības projektos. Tomēr 85% no potenciālajiem projektu atbalstītājiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa būtu gatavi atbalstīt sociālos projektus apbalvojuma pūļa finansējuma platformās, turklāt, vidēji ieguldot lielāku summu nekā labdarības projektos.  Tāpēc ir nepieciešams būtisks izglītojošs darbs gan sabiedrībā, gan sociālo uzņēmumu vidū. Taču sākotnēji svarīgi ir izveidot vienotu sociālās uzņēmējdarbības definīciju, kas vienādotu visu iesaistīto pušu gaidas attiecībā uz jomu, kas tiks paveikts līdz ar atbilstošas likumdošanas pieņemšanu. Savukārt, pūļa finansējuma popularizēšanai sabiedrībā, pēc ekspertu uzskatiem, jānotiek tikai ar iepriekšējo projektu veiksmes stāstiem, ļaujot redzēt ieguldījumu rezultātus un iedrošinot sabiedrību līdzdarboties.

Izvērtējot sociālo projektu potenciālu iegūt atbalstu pūļa finansējuma platformās, ir jāņem vērā daudzu faktoru ietekme.  Pēc ekspertu domām, lielāks potenciāls iegūt atbalstu ir lokālā tipa projektiem, kā arī projektiem, kuru rezultāti būtu saskatāmi tuvā nākotnē. Svarīgi, lai projekts būtu vērsts uz sistemātisku problēmu risināšanu, kā arī atbilstu pieprasījumam sabiedrībā, sniedzot reālu labumu. Apskatot konkrētās sociālās uzņēmējdarbības jomas, pēc aptaujas datiem lielāks potenciāls iegūt atbalstu ir projektiem, kas atbalsta sociāli mazaizsargātas grupas un skar grūtībās nonākušus bērnus un cilvēkus ar invaliditāti. Arī veselības aprūpes jomas uzlabošanai sabiedrība ir gatava sniegt atbalstu.

Sociālo projektu atbalstā ieguldītāju rīcību ietekmē dažādi iekšējie un ārējie faktori. Tie var mainīties atkarībā no ieguldītāju personiskajām īpašībām, kā arī no sniegtā finansējuma veida. Aptaujā tika noskaidrots, ka vislielāko ietekmi uz cilvēku motivāciju finansiāli atbalstīt sociālos projektus rada iekšējie faktori: vēlme palīdzēt citiem, kā arī līdzjūtības un empātijas sajūtas. Šie faktori dominē gan labdarības, gan apbalvojuma pūļa finansējuma projektu atbalstītāju motivācijā. Uz apbalvojuma pūļa finansējuma atbalstītājiem nelielu ietekmi rada arī iespēja iegūt taustāmu labumu, kā arī vēlme izmēģināt kaut ko jaunu, kas pilnīgi nemotivē labdarības projektu atbalstītājus. Ieguldītājus nelielā mērā motivē arī tas, ka, atbalstot projektus, viņi iesaistās sabiedrībai svarīgos procesos.  Šos faktorus būtu svarīgi ņemt vērā sociālajiem uzņēmumiem, veidojot projektus pūļa finansējuma platformās.

Pareiza komunikācija ar sabiedrību jeb potenciālajiem ieguldītājiem ir viens no priekšnosacījumiem, lai veiksmīgi realizētu projektu. Iepazīstinot sabiedrību ar projektu, sociālajam uzņēmumam nepieciešams skaidri un saprotami izklāstīt projekta mērķus, aktivitātes un gaidāmo rezultātu, kā arī precīzi noformulēt vajadzības. Projektam jābūt viegli uztveramam un caurskatāmam, lai nezaudētu uzticību. Tādēļ ir nepieciešama ne tikai skaidra komunikācija pirms projekta uzsākšanas, bet arī ieguldītāju informēšana par projekta gaitu un rezultātiem. Atceroties par atbalstu motivējošiem faktoriem, sociālajiem uzņēmumiem komunikācijā vislielākais uzsvars jāliek uz cilvēka iekšējo motivāciju – vēlmi palīdzēt citiem, līdzjūtību un empātiju. Apbalvojuma pūļa finansējuma platformās komunikācijā būtu svarīgi minēt taustāmā labuma iegūšanu, kā arī akcentēt novitātes sajūtu. Ir svarīgiarī palielināt apbalvojuma vērtību, palielinoties ieguldījuma summai. Pēc ekspertu domām, „Paldies” pateikšana neliela, taustāma apbalvojuma formā ir svarīga arī labdarības projektos. Tas parāda sabiedrībai, ka tās atbalsts ir pamanīts, kā arī vēlāk atgādina cilvēkiem par labo darbu un motivē atkārtoti atbalstīt šādus projektus. Pat neliela apbalvojuma sniegšana sociālo projektu atbalstītājiem labdarības platformās sniegtu papildus vērtību un palielinātu atbalstītāju gandarījumu par padarīto darbu. Tādēļ arī labdarības projektu autoriem būtu ieteicams iepriecināt ieguldītājus ar pateicībām - vēstuļu, uzlīmju, suvenīru vai citu nelielu apbalvojumu veidā.

Sociālās uzņēmējdarbības jomā Latvijā priekšā vēl ir liels darbs.  Galvenokārt, tieši valstij ir jāsniedz lielākais ieguldījums jomas attīstībā un jauno sociālo uzņēmumu veidošanas veicināšanā ar tādiem atbalsta mehānismiem kā preču un pakalpojumu iepirkšana valsts vajadzībām, finanšu atbalsts un valsts fondu izveide. Tomēr arī sabiedrība spēj palīdzēt jomas attīstībā un caur pūļa finansējuma platformām risināt akūtākās un nozīmīgākas problēmas, uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti un stiprinot kopienas garu.

Raksta autore - Jūlija Belousa