Pašvaldības un sociālā uzņēmējdarbība - jauns pētījums!

Ar nolūku labāk izpētīt pašvaldību un sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas mijiedarbību un iespējas, Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar SIA “Dynamic University” veica pētījumu "Pašvaldības sociālās uzņēmējdarbības iespējas un privātās sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas iespējas pašvaldības mērķiem” Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros. Pētījums tika veikts laika periodā no 2016. gada marta līdz augustam.

Galvenie pētījuma secinājumi:

  • Oficiāls tiesiskais regulējums, kas attiecas ekskluzīvi uz sociālo uzņēmējdarbību, veicina sabiedrības interesi par šo uzņēmējdarbības veidu.
  • Būtiska ietekme sociālo uzņēmumu relatīvā skaita paaugstināšanai ir nozīmīgu sociālo uzņēmumu patērētāju klātbūtnei, akreditējošām un popularizējošām organizācijām, un inkubatoriem. Tāpat, organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo uzņēmumu akreditēšanu un popularizēšanu, ieņem būtisku vietu sabiedrības intereses veicināšanā par sociālo uzņēmējdarbību.
  • Sociālās uzņēmējdarbības izpratnes problēmu dēļ, to pamatā asociējot ar sociālajiem pakalpojumiem, jaunu sociālo uzņēmumu veidošanās pašvaldībās varētu tikt saistīta ar sociālo dienestu klientiem un viņu nodarbināšanu.
  • Galvenais sociālās uzņēmējdarbības prototips Latvijā ir NVO.
  • Vairākums pašvaldību (59% no respondentiem) ir gatavas atbalstīt privāto sociālo uzņēmumu attīstību, nevis tos dibināt pašas, vienlaikus pašvaldības ne labprāt deleģē funkcijas privātajam sektoram.
  • Materiālo un administratīvo resursu dēļ pašvaldība ir spēcīga uzņēmējdarbības uzsākšanā, bet vāja jaunu uzņēmējdarbības ideju radīšanā un vadīšanā. Savukārt privātā sektora uzņēmumi ir spēcīgi jaunu uzņēmējdarbības ideju radīšanā un īstenošanā. Ņemot vērā minēto, būtu ieteicams apvienot privātā sektora un pašvaldības resursus sociālo uzņēmumu veidošanā.
  • No piecām darba uzdevumā identificētajām problēmām, kā būtiskākā pašvaldībās tiek minēta sociāli atbalstāmo iesaiste(uz to norādīja 49% respondentu).

Būtiskākie pētījuma priekšlikumi:

  • Ieteicams veikt sociālās uzņēmējdarbības termina skaidrojumu akcentējot termina sabiedriskās, nevis tikai sociālo pakalpojumu dimensijas.
  • Pašvaldību vadībai ieteicams uz sociālās uzņēmējdarbības iespējām raudzīties plašākā – sabiedriskā – mērogā, nevis tikai sociālo pakalpojumu kontekstā.
  • No sociālajā uzņēmējdarbībā darbojošos subjektu loka lielākas pūles ieteicams veltīt to komersantu identificēšanai, kuri neapzinoties veic sociālo vai hibrīda uzņēmējdarbību.
  • Sociālās uzņēmējdarbības likumprojektā ieteicams izvērtēt iespējas piešķirt, nevis sociālā uzņēmuma, bet gan sociālās uzņēmējdarbības veicēja statusu, neatkarīgi no tā, vai organizācija ir NVO, SIA, pašvaldības iestāde vai aģentūra.
  • Nākotnē pašvaldībām dibinot sociālos uzņēmumus, tos ieteicams izmantot ne tikai politikas īstenošanai, bet arī kā instrumentu inovatīvu ideju attīstīšanai.

Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit.