Karjeras konsultāciju uzņēmums kā sociālais uzņēmums

Arodaģentūra ir sociālais uzņēmums, kas palīdz dažādu vecumu cilvēkiem gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem izdarīt ar profesiju vai izglītību saistītas izvēles. Uzņēmums nodrošina, piemēram, karjeras konsultācijas, lai palīdzētu katram atrast viņa ceļu.

Intervija ar Arodaģentūras dibinātāju, direktori Agnesi Megni

 

Kāpēc esat sociālais uzņēmums, nevis klasisks uzņēmums?

Šī izvēle saistīta ar manu personību. 14 gadus strādāju nevalstiskā organizācijā „Centrs Dardedze” par vadītāju. Organizācija palīdz bērniem, kas cietuši no vardarbības. Vārds, kas mani raksturo, ir vārds „palīdzēt”. Jau no bērnības mana motivācija bijusi saistīta ar šo, taču vēl bez tā arī zināms pārdošanas gars jeb vēlme pārdot idejas. Šīs prasmes man noderēja arī, strādājot nevalstiskajā sektorā, jo arī tur idejas bija jāpārdod potenciālajiem sponsoriem, ziedotājiem, utt.

Dažādu apsvērumu dēļ pārtraucu strādāt šajā darbā – tā bija gan emocionālā izdegšana, gan nevēlēšanās ikdienā lietot vārdu „vardarbība”. Kādu laiku nezināju, ko vēlos darīt, lai gan saraksts ar lietām, ko nevēlējos, man bija. Šķita, ka varētu turpmāk strādāt uzņēmējdarbības sfērā. Arī mans vīrs ir uzņēmējs un viņš man piedāvāja vadīt kādu ļoti specifisku ražotni. Brīdī, kad ar viņu runāju par manām nākotnes iecerēm, man vajadzēja runāt nevis par palīdzēšanu, bet gan par tirgu, konkurenci un peļņu. Man bija sajūta, ka tas ir kaut kas pilnīgi tāds, kas nav domāts man.

Tad turpināju pati meklēt, ko darīt tālāk, un pamanīju tādu profesiju kā karjeras konsultants. Interesējoties par sevi izdevās satikt daudzus cilvēkus, kuri jutās līdzīgi un vēlējās kaut ko mainīt savā profesionālajā dzīvē. Bieži vien šo vēlmi pēc pārmaiņām diktē dažādi apstākļi, piemēram, ģimenē. Saprotot, ka šādos apstākļos neesmu vienīgā, izveidojās sajūta, ka ir nepieciešams palīdzēt ne vien sev, bet arī citiem cilvēkiem līdzīgās situācijās.

Pēc pārdomām secināju, ka vairs nevēlos darboties nevalstiskā organizācijā, jo atkarība no projektiem un ar to saistīto atskaišu gatavošana bija viens no iemesliem, kāpēc pametu iepriekšējo darbu. Es vairs neredzēju pāri mapēm, neredzēju kam es palīdzu, ko es daru, tikai pildīju atskaites. Tāpat nevēlējos dibināt vienkāršu uzņēmumu, jo zināju, ka mans mērķis nav nopelnīt miljonu, bet drīzāk aizsniegt miljoniem cilvēku sirdis. Ja es apvienoju sociālā darbinieka sirdi ar prasmēm uzņēmējdarbībā, es jūtos komfortabli.

 

Vai tas, kā redzat sava uzņēmuma attīstību, ir nostiprināts kādos dokumentos? Piemēram, kā plānojat sadalīt peļņu?

Informācija par uzņēmumu ir pieejama mājas lapā, esam jauns uzņēmums. Attiecībā uz peļņas sadales regulējumu sociālajos uzņēmumos, uzskatu, ka vajag aplūkot citu valstu pieredzi. Labprāt piedalītos diskusijās un darba grupās, lai meklētu optimālāko risinājumu un līdzsvaru, kas būtu pieņemams arī man. Mani uzrunāja Lansa Gārdnera[1] teiktais par to, ka viņu uzņēmuma darbinieki nedzīvo slikti par spīti tam, ka peļņa nav galvenais motivators. Gribētu, lai manā uzņēmumā darbinieku algas ir konkurētspējīgas.

 

Vai saņēmāt kādu atbalstu veidojot uzņēmumu?

Lielākais atbalsts gan praktiski, gan emocionāli nāca no vīra. Manis izvēlētais sociālās uzņēmējdarbības veids neprasa ļoti lielus sākotnējos ieguldījumus, taču, lai uzņēmumu padarītu konkurētspējīgu, nauda bija jāiegulda. Domāju, ka sociālajiem uzņēmējiem sākotnēji par labu nāktu iespēja konsultēties ar biznesa mentoriem par savas idejas attīstību.

Esmu pieteikusies mentoringa programmā biedrībā „Līdere” un jau drīz būs pirmā tikšanās, kur man būs iespēja saņemt padomus no kāda pieredzes bagāta uzņēmēja.

Strādājot nevalstiskajā organizācijā, es nekad neprasīju naudu par sniegtajiem pakalpojumiem, tāpēc arī tagad nereti varu izdomāt daudz attaisnojumus, lai neprasītu no klientiem samaksu. Ja man blakus nebūtu kāds, kas atgādina, ka uzņēmumam ir jāpelna, es varētu diezgan viegli to aizmirst.

 

Kādi izaicinājumi sagaidīja, uzņemoties veidot un vadīt sociālo uzņēmumu?

Lielākā problēma bija emocionāli samierināties ar to, ka tagad būs jādomā par peļņas gūšanu un kā atrast līdzsvaru starp sirdsdarbu un uzņēmējdarbību. Pieņemt samaksu par paveikto likās ļoti grūti. Noskaidrojot vairāk par sociālo uzņēmējdarbību citās valstīs un to, ka sociālie uzņēmumi netiek veidoti peļņas dēļ, guvu sava veida atbalstu. Tas sasaucās ar manu pieredzi strādājot nevalstiskajā sektorā, jo arī tur peļņu nesadala, bet iegulda organizācijas darbībā.  

Viens no veidiem kā sevi pārbaudīju, aizejot no darba nevalstiskajā sektorā, apmeklēju biedrības „Līdere” rīkoto konferenci, lai saprastu kā tas ir, būt par uzņēmēju. Uz konferenci es gāju ar lielu skepsi, jo man bija pārdomas kā veidot līdzsvaru starp ģimeni un karjeru, taču mani patīkami pārsteidza fakts, ka arī uzņēmējas meklē un veiksmīgi atrod šo līdzsvaru. Arī citiem saku, ja viņi izvēlas profesiju, lai vienu dienu pavēro kādu šo profesijas pārstāvi. Līdzīgi rīkojos arī es. Pavērojot sievietes biedrības „Līdere” konferencē sapratu, ka es vēlētos būt viena no viņām, vienlaikus saglabājot sociālā darbinieka sirdi. Mans sapnis ir nepazaudēt pazemību, strādājot ar klientiem.

 

Cik daudz darbinieku ir jūsu uzņēmumā?

Ir kolēģe, kas palīdz man sakārtot sabiedriskās attiecības: tekstus, mājas lapu. Ir apzināti karjeras konsultanti, kas ir gatavi man palīdzēt brīdī, kad uzņēmums sāks uzņemt apgriezienus un palielināsies pieprasījums.

 

Kā un kam Jūsu uzņēmums ir palīdzējis?

Man patīk darbs ar sievietēm, jo pašai ir līdzīga pieredze, tāpat labprāt strādāju ar mammām, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Šīs sievietes saka, ka ar viņām neviens tādā veidā kā es, nekad nebija strādājis, cenšoties palīdzēt viņām, izprotot viņu situāciju. Vēl viena uzņēmuma darbības joma ir saistīta ar latviešiem ārzemēs, kuri vēlas atgriezties Latvijā un nejūt gandarījumu no tā, ko viņi dara. Jāsaprot kā viņiem savu ārzemēs iegūto pieredzi padarīt par kaut ko unikālu un noderīgu darba tirgum Latvijā. Ļoti bieži cilvēki ir apguvuši dažādas prasmes, kuras paši pat neapzinās, es palīdzu tās atklāt.

 

Tātad iedodat cilvēkiem pārliecību par pašu spēkiem?

Jā, arī pārliecību, bet tas, kas tiešām padodas man, ir atrast katrā cilvēkā unikalitāti. Cilvēki parasti nezina, kas ir viņu stiprās puses un ko viņi dzīvē grib darīt. Pat skolnieku stāstos var atrast pieredzi, kas ir neapzināta, bet var būt noderīga.

 

Vai šobrīd vienīgie finanšu avoti ir klientu maksājumi?

Šobrīd, es sēju to sēklu. Iepazīstinu cilvēkus un arī iestādes ar uzņēmuma darbību, tajā skaitā, Rīgas domi. Mums bija veiksmīga tikšanās ar Rīgas bērnunama direktoru, lai pārrunātu sadarbību, piemēram, konkrētu bērnu izpēti.

 

Vai jūs redzat vēl kādu iespējamu finanšu atbalstu, kas sociālās uzņēmējdarbības sākuma stadijā būtu nepieciešams?

Esmu sazinājusies ar Latvijas Investīcijas un Attīstības aģentūru un domāju, ka nepieciešamības gadījumā, būtu iespējams iegūt atbalstu arī no turienes. Manuprāt, iespējas pastāv, sevišķi, ja ir pieredze ar projektu rakstīšanu.

 

Vai jūsu darbību apgrūtina tas, ka nodokļu sfērā jums nav īpaša statusa?

Tā kā uzņēmums darbojas kā mikrouzņēmums, tad sevišķu problēmu šajā jomā šobrīd nav.

 

Par nākotni runājot, kad uzņēmums liels un attīstīts, kādi būtu tie atbalsta mehānismi, ko jūs sagaidītu no valsts?

Viena lieta varētu būs samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet noteikti būtu nepieciešamas arī kredīta iespējas.

 

Kāpēc izvēlējāties komersanta formu nevis nevalstiskās organizācijas statusu?

Negribu projektu finansējumu. Negribu savu enerģiju veltīta projektu un atskaišu rakstīšanai. Gribu darīt.

 

Vai esat vienīgā uzņēmuma īpašniece?

Jā.

 

Viena no pazīmēm, kas raksturo sociālo uzņēmumu, ir koleģiāla pārvalde, vai tas Jūs nebaida?

Nē, un par to noteikti varēs parunāt vairāk pēc gada!

 

[1] Lans Gārdners ir liela Lielbritānijas sociālā uzņēmuma „Care Plus Group”izpilddirektors, kas sniedz sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Intervija ar Lans Gārdners šeit- http://providus.lv/article/care-plus-group-socialais-uznemums-ka-izdevies-eksperiments

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv