Sociālas uzņēmējdarbības aizsākumi Igaunijā

Autore: Agnese Lešinska, PROVIDUS pētniece

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā nav īpaša likuma, kas definētu sociālos uzņēmumus un nošķirtu tos no pārējiem uzņēmumiem vai nevalstiskajām organizācijām. Tāpat arī sabiedrība mūsu kaimiņvalstī  nezina un nepazīst šo uzņēmējdarbības formu. Tomēr jau 2012.gadā, 19 Igaunijas sociālie uzņēmumi nodibināja „Igaunijas sociālo uzņēmēju asociāciju”. Asociācijas mērķis ir  apvienot sociālos uzņēmums no Igaunijas, nodrošināt platformu diskusijai starp uzņēmumiem, kā arī pārstāvēt sociālo uzņēmēju intereses politikas veidošanas līmenī.  Lai kļūtu par asociācijas biedru, uzņēmumam jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai uzņēmumu varētu dēvēt par sociālo uzņēmumu [1]:

  • organizācija ir komersants vai nevalstiska organizācija, kura darbojas vismaz vienu gadu;
  • organizācijas statūtos ir noteikts un organizācija savā darbībā īsteno mērķi - veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā;
  • organizācija būs gatava izmērīt savas darbības ietekmi;
  • organizācija ir noteikusi, ka peļņa vai ienākumi, ko tā gūst, 100% apmērā tiek novirzīti mērķu sasniegšanai;
  • organizācijas darbības metodēs ietilpst produktu tirgošana vai pakalpojumu sniegšana un ienākumiem no šādām aktivitātēm ir jāveido vismaz 35% no visiem organizācijas ienākumiem;
  • organizācija apņemas maksāt biedru naudu;
  • organizācija darbojas saskaņā ar Igaunijas normatīvajiem aktiem un ievēros tos savā ikdienas darbā.

2011.gadā Asociācija veica pētījumu par sociālo uzņēmumu skaitu un darbības jomām Igaunijā [2]. Pētījumā apzināja 56 organizācijas, kas uzskata sevi par sociālajiem uzņēmumiem vai atbilst sociālo uzņēmumu kritērijiem.

Pētījumā konstatēts, ka :

  • tipiskā juridiskā forma sociālajiem uzņēmumiem ir – nevalstiskā organizācija;
  • nodarbināto personu skaits organizācijā vidēji 0-9;
  • ienākumus veido gan projektu finansējums, gan ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kā arī ziedojumi;
  •  organizācijas nereti sniedz sociālos pakalpojumus;
  • organizācijas lielākoties  neidentificē sevi kā sociālos uzņēmumus, bet kā nevalstiskās organizācijas.

Padziļinātajās intervijās ar desmit sociālajiem uzņēmumiem secināts, ka:

  • sabiedrība nezina un neatpazīst sociālos uzņēmumus, līdz ar to uzņēmumiem grūti sevi šādi pozicionēt;
  • organizāciju vadītājiem trūkst uzņēmējdarbības prasmes;
  • produkta attīstīšanas un tirgus apzināšanas ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras sociālie uzņēmumi;
  • organizācijas, kas darbojas sociālo pakalpojumu sniegšanas sfērā norādīja, ka to klienti ir maznodrošinātas personas, kuri nav maksātspējīgi pakalpojumu saņēmēji, līdz ar to samaksas pieprasīšana ir uzskatīta par neētisku;
  • sociālie uzņēmēji nepievērš uzmanību un nemēra savas darbības ietekmi.

2013.gada novembrī Sociālās uzņēmējdarbības foruma laikā Igaunijas kolēģi - Jaan Aps  (Igaunijas sociālo uzņēmēju asociācijas eksperts) Riinu Lepa (Igaunijas sociālo uzņēmēju asociācijas direktoru valdes locekle), Paavo Ala (Igaunijas sociālo uzņēmēju asociācijas biedrs, pārstāv organizāciju „Meditech Estonia”)dalījās ar savu pieredzi un redzējumu par  sociālo uzņēmumu iespējām, veiksmēm un izaicinājumiem Igaunijā.  Sarunā Jaan Aps norādīja, ka sociālie uzņēmumi Igaunijā visbiežāk darbojas, izvēloties nevalstiskās organizācijas juridisko formu, jo normatīvais ietvars ļauj veikt saimniecisko darbību arī tad, ja izvēlēta asociācijas vai fonda juridiskā forma. Lai sociālie uzņēmumi varētu veidoties un attīstīties, protams, tiem ir  nepieciešams valsts finansiālais atbalsts., , Tomēr daudz svarīgāk, šobrīd, ir pašiem uzņēmumiem apzināties savu lomu un nebaidīties to publiski atzīt, kā arī parādīt savus labos darbus, lai sabiedrība par tiem uzzina un izprot uzņēmumu nozīmi. Kā norādīja Paavo Ala, asociācijā [Igaunijas sociālo uzņēmēju asociācija] šobrīd ir vairāki desmiti uzņēmumu, un, uzrunājot vai apvienojot arvien vairāk biedrus, asociācija kļūst par ietekmīgu spēlētāju sociālās uzņēmējdarbības vides sakārtošanā Igaunijā. Saskaitot mūsu biedru organizāciju finanšu rādītājus kopā, tie ir vairāki simti tūkstoši eiro, un tas jau ir spēks, ko varam uzrādīt.

Jāns Aps (Jaan Aps) Igaunijas sociālo uzņēmēju asociācijas eksperts

Atbildot uz jautājumu par to, vai sociālie uzņēmumi Igaunijā saņem kādu privāto finanšu atbalstu, Jaan Aps norādīja, ka Good Deeed Foundation [3] ir viens no privātajiem fondiem, kas atbalsta sociālos uzņēmumus Igaunijā, piešķirot grantus, kā arī nereti pildot tādu kā vidutāja lomu, starp sociālo uzņēmumu un potenciālo investoru. Citi privātie investori nav tik aktīvi sociālās uzņēmējdarbības atbalstītāji, jo sociālie uzņēmumi Igaunijā pārsvarā darbojas kā nevalstiskās organizācijas un investoriem NVO darbība nav pievilcīga investīciju vide. Jaan Aps uzvēra, ka sociālie uzņēmumi Igaunijā saņem gan grantus, gan veic saimniecisko darbību. Piemēram, ja organizācija sniedz sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tad daļa no aktivitātēm tiek finansēta ar grantu. Savukārt , organizācija var veikt arī citas aktivitātes un tad šos izdevumus sedz ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Riinu Lepa norādīja, ka sociālajiem uzņēmumiem Igaunijā ir nepieciešama iespēja saņemt grantus, it īpaši uzsākot savu darbību, jo ne visiem uzņēmumiem ir pieejams kāds cits sākuma kapitāls, izņemto grantu. Jaan Aps piezīmēja, ka grantiem kā atbalsta sistēmai sociālajiem uzņēmumiem ir arī savi vājie punkti. Nereti, saņemot grantu, organizācija neiemācās domāt kā uzņēmējs, skatīties nākotnē, plānot un pareizi investēt.

Rīnu Lepa (Riinu Lepa), Igaunijas sociālo uzņēmēju asociācijas direktoru valdes locekle 

Jautājot par to, kurā brīdī  sociālajiem uzņēmumiem vissvarīgāk ir saņemt finansiālo atbalstu – uzsākot savu darbību vai arī  tad, kad uzņēmums ir jau kaut ko sasniedzis paša spēkiem, Paavo Ala norādīja, ka Igaunijā ir dažādās iespējas un pieredzes. Piemēram, Enterprise Estonia dod grantus uzņēmumam pašā tā darbības sākumā, lai tas var uzsākt savu uzņēmējdarbību, līdz apmēram 6000  eiro. Uzņēmums var nopirkt iekārtas, iekārtot telpas vai apmaksāt īpašas mācības saviem darbiniekiem. Taču nereti uzņēmumi „nomirst” brīdī, kad pašiem jāsāk pelnīt, jo granta līdzekļi ir izlietoti. Riinu Lepa uzsvēra, ka start up naudai ir jābūt ļoti konkrēti mērķētai uz vajadzību, kas tieši nepieciešama uzņēmuma saimnieciskās darbības uzsākšanai, nevis telpu iekārtošanai vai mācībām. Arī Jaan Aps norādīja, ka starp up nauda ir ļoti nepieciešama uzsākot sociālo uzņēmējdarbību, bet tik pat nepieciešams ir finansiāls atbalsts, uzņēmumam paplašinot savu darbību. 

 

_______________________________________

[1] http://sev.ee/membership/

[2] http://sev.ee/research-estonia/

[3] Good Deed Foundation – ir riska kapitāla fonds, kurš atbalsta dažādas sociālās iniciatīvas, tai skaitā sniedz grantus sociāliem uzņēmumiem, kuri rada darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vairāk par fondu - http://www.heategu.ee/eng/

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv