Labo ideju banka jeb PROJEKTUBANKA.LV

Agnese Lešinska (intervija), Olafs Grigus (teksts), Marta Herca (foto) 

PROJEKTUBANKA.LV ir kolektīvā ieguldījumu platforma, dodot iespēju ikvienam atbalstīt tieši viņam tīkamu un tuvu labo ideju. Tā ir iespēja ideju pārvērst realitātē, atbalstot bērnu laukuma ierīkošanu, festivāla īstenošanu vai ļaut rasties datorspēlei par eposu „Lāčplēsis”.

Māris Cīrulis

Intervija ar vienu no PROJEKTUBANKA.LV komandas locekļiem Māri Cīruli .

Vai projektu banka ir ziedojumu vietne vai labo ideju vietne?

Projektubanka.lv ir labo ideju banka. Mēs esam vietne, kura palīdz labām idejām pārveidoties par projektiem, par reāliem pakalpojumiem vai citiem sabiedrībai nozīmīgiem labumiem. Projekta autors ar projektu rada labumus nevis sev, bet citiem, viņš saņem finansiālo ieguldījumu no sabiedrības, pretim dodot labumu – projekta rezultātu.

No kurienes radusies ideja par projektubanku.lv?

Mēs ticam, ka ir daudz labas idejas, kurām varam palīdzēt īstenoties dzīvē. Esam novērojuši, ka nereti finansējuma trūkums, kā arī pārliecības trūkums par idejas vajadzību, bremzē darīt ko jaunu. Ar projektabanku.lv ideja ne tikai iegūst finansējumu, bet arī atbalstītāju loku jeb sajūtu, ka iecerētais projekts ir nozīmīgs lielākai sabiedrības daļai. Latvijā ir portāls www.ziedot.lv, caur kuru var palīdzēt kādai konkrētai personai, bet nebija vietnes, kur satiekas visdažādākie projekti. Pastāv globālās kopfinansējuma platformas kā KickStarter vai Indiegogo, taču tās domātas projektiem, kas mērķēti globālam tirgum. Arī latviešu projektus tur var atrast, tie ir saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, ļoti inovatīvi, taču prasa milzīgus ieguldījumus. Mazo projektu tur nav. Mēs ceram, ka latvieši ir gatavi atbalstīt labās idejas, samesties naudu un atbalstīt ikvienu labu ideju. 

Kā jūs raksturotu projektubankas.lv projektu finansētājus?

Tie, pirmkārt, ir projekta autora tuvākie cilvēki – ģimenes locekļi, radi, draugi, kolēģi. Otrā daļa ir raksturojami kā lokālpatrioti jeb tie, kas nāk no projekta darbības teritorijas , kā piemēram, projekts no Limbažiem, var saņemt lielāku limbažnieku atbalstu nekā no citiem reģioniem. Trešā atbalstītāju kategorija ir personas, kurām patīk konkrētā ideja. 

Kādus projektus var pieteikt projektubanka.lv atbalstam?

Radošus, pašpietiekamus, plašākai sabiedrībai interesējošus. Tēmu loks nav ierobežots. Priecāsimies par ikvienu labu projektu. Netiks atbalstīti politiskie projekti, labdarības projekti un projekti, kur nepieciešamais finansējums ir vairāki desmiti tūkstoši. Mēs labprāt atbalstītu nelielus, radošus un interesantus projektus.

Kā notiek projektu atlases kārtība?

Projekta autors iesniedz idejas aprakstu – projekta mērķis, norises vieta, nepieciešamais finansējuma apmērs. Tad projektubanka.lv sazinās ar projekta autoru un palīdz izveidot/pilnveidot projekta ieceri un projekts tiek publicēts projektubanka.lv ir izstrādāta iekšēja vērtēšanas kārtība, bet tā nav ļoti formāla.

Kā notiks projektu īstenošana?

Kad nauda projekta realizācijai tiks savākta, tiks slēgts līgums par projekta realizāciju. Nākotnē plānojam veidot projektu uzraugu jeb mentoru klubu, kas palīdzēs projektu realizēt vēl veiksmīgāk. 

Vai projekta īstenotājiem ir jāatmaksā iegūtā summa un kas notiek, ja Jums neizdodas savākt pilnu vajadzīgo summu?

Projekta īstenotājiem nauda nav jāatmaksā. Mēs pieturamies pie principa „visu vai neko”, tāpēc, lai projekts tiktu atbalstīts, tam ir jāsavāc visa vajadzīgā summa. Cenšamies caur publicitātes aktivitātēm nodrošināt to, ka projektu summu savāc. Arī pašiem pieteicējiem ir pie tā jāstrādā un tas ir kopdarbs. Plānojam piesaistīt ģenerālsponsorus, bet tas ir sarunu procesā. Ja nauda netiek savākta tad ieguldījums atgriežas ieguldītāju Projektu bankas „virtuālajā maciņā”, kuru viņi var vai nu pieprasīt atpakaļ, vai ieguldīt citur.

Kāda ir Jūsu saistība ar sociālo uzņēmējdarbību? 

Aktivitātes ir sabiedrībai nozīmīgas. Ne visi projekti ir sociālās uzņēmējdarbības projekti, taču tie, kas tādi ir visticamāk automātiski kvalificētos, lai izmantotu projektu banku.

Kā Jūs piesaistījāt projektus un kā meklēsiet nākamos? 

Varētu jau teikt, ka paši atskrēja [smejas], bet tā nebija. Protams, ka meklējām sākumā cilvēkus, kurus pazinām un kuri bija sabiedrībā pazīstami un uzrunājām viņus. Piedāvājām viņiem iespēju būt pirmajiem. Pirmos projektus patiesībā bija diezgan grūti sagatavot un nav atpazīstamības sabiedrībā.

Vai ir paredzēta kampaņa sociālajos tīklos?

Pirmais solis ir vērsts uz jaunajām idejām jeb, tā saucamajiem, „ideju ģeneratoriem” līdz ar to sociālajos tīklos mums kampaņa ir iesākusies. Plānojam piedalīties dažādos pasākumos un par sevi stāstīt. Ceram, ka pirmie projekti radīs uzticēšanos.

Dalībniekiem nav bail, ka nozags viņu ideju?

Nē, par to mēs nedomājam, bet tas ir atsevišķas sarunas temats. Tas drīzāk ir mīts.

Kāda ir vīzija par to, kā banka izskatīsies pēc 10 gadiem?

Orientējamies uz darbību nacionālajā līmenī, jo darboties globāli ir pārāk sarežģīti. Gribētu, lai banku izmanto uzņēmumi un citas organizācijas kā avotu labu un atbalstāmu projektu atrašanai. Gribētos, lai projektu autori zinātu, ka Projektu banku var apsvērt kā finansējuma piesaistīšanas veidu. Gribam panākt to, ka finansējums nākotnes projektiem var nākt no iepriekšējo pieteicēju puses.

Par kādiem līdzekļiem Jūs nodrošināt Projektu bankas darbību?

Šobrīd mūs atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds caur nevalstisko organizāciju fondu un finansējums ir līdz šī gada beigām. Plānojam, ka vēlāk varētu būt kāda komisijas maksa no tiem projektiem, kas savāks finansējumu. Visticamāk tie būs ap 5%. Šobrīd ceram uz ziedojumiem.

Cik darbinieku Jums šobrīd ir? Vai, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos, tomēr nav vajadzīgi uzraudzības un izvērtēšanas mehānismi un papildus darbinieki?

Šobrīd pietiek ar 3 cilvēkiem: grāmatvedis, vadītājs un palīgs. Protams, jo vairāk cilvēku, jo labāk un ar vairāk cilvēkiem varētu būt vairāk vietās vienlaicīgi. Ar katru nākamo projektu varētu augt funkciju apjoms, tāpēc varētu vajadzēt vairāk darbinieku. Var jau būt, ka izdosies piesaistīt finansējumu no ārpuses, kas palīdzēs attīstīties. Viss atkarīgs no apjomiem, ko sasniegsim. Ja būs daudz projekti tad vajadzēs arī vairāk cilvēkus. Pie esošā projektu apjoma viss ir kārtībā. 

Vai viens no Projektu bankas projektiem ir Projektu banka?

Teorētiski, jā, bet Projektu bankas būtība ir radīt kaut ko jaunu. Būtība nav kaut kā uzturēšana un darbības nodrošināšana. Ideja ir, ka tiek radītas jaunas lietas, pasākumi, vietas un kaut kas, kas kaut kad noslēdzās.  

Kāds ir labākais plānotais projektu skaits gadā?

Es teiktu, ka viens projekts nedēļā. [smejas] Tas jau nemaz tik daudz. 48 projekti gadā tas nav nekas traks man liekas.

Runa jau nav tikai par Rīgu?

Nē, protams, ka gribam projektus no reģioniem. Pagaidām ir sadarbība Limbažos, bet pārējie diemžēl pagaidām ir vairāk Rīgas projekti. Esam gatavi braukāt pa Latviju un stāstīt par iespēju. Informācija internetā arī ir pieejama visiem.

Vai domājat par sadarbību ar pašvaldībām?

Ar Rīgas Domi esam jau tikušies un pārrunājuši šīs lietas un pie viņiem bieži nāk cilvēki, kurus viņi paši nevar atbalstīt. Tāpēc ir pieredze, runājot ar pašvaldībām. Ceram, ka nākotnē pašvaldības varētu arī izmantot Projektu Banku kā rīku, lai sadalītu savus līdzekļus. 

Vai ir kādi novēlējumi sociālajiem uzņēmējiem, kas varētu vēlēties izmantot Projektu Banku? Ko Jūs no viņiem sagaidītu?

Sagaidām radošu pieeju, atvērtību un spēju izmantot interneta vidi, lai tās savas idejas attīstītu.  Nevajag baidīties, jo neko zaudēt nevar!


Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv 
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv