Sociālā uzņēmuma juridiskā forma – kādu izvēlēties?

Sociālā uzņēmuma un sociālās uzņēmējdarbības jēdzieni Latvijas normatīvajos aktos vēl nav definēti, un šī iemesla dēļ daudzi jau strādājoši sociālie uzņēmumi saskaras ar dažādām problēmām, ko rada tieši juridiskā ietvara trūkums. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams sociālās uzņēmējdarbības likums. Likumprojekts vēl ir tapšanas stadijā, un ar tā pēdējo versiju var iepazīties šeit. Tomēr jau šobrīd esošajiem un arī tuvākā nākotnē topošajiem sociālajiem uzņēmumiem ir aktuāls jautājums – kamēr sociālās uzņēmējdarbības likums vēl nav pieņemts, kādu juridisko formu izvēlēties sociālās uzņēmējdarbības veikšanai?

Viens sociālais uzņēmums – divi iespējamie ceļi

Šobrīd Latvijā “sociālā uzņēmējdarbība” un “sociālais uzņēmums” nav normatīvajos aktos juridiski definēti termini, kas nozīmē, ka sociālajiem uzņēmumiem arī nav īpašas juridiskas formas. Ņemot vērā, ka nav arī tādas vienas vienīgas sociālās uzņēmējdarbības definīcijas vai kritēriju kopums, tad būtībā par sociālo uzņēmumu sevi var saukt ikviens, kas veic uzņēmējdarbību sociālo mērķu sasniegšanai. Taču, neskatoties uz to, kā sociālais uzņēmums sevi dēvē un kādu identitāti izvēlas, tam jādarbojas likumā noteiktā regulējuma ietvaros.

Protams, ja sociālās uzņēmējdarbības ideja vēl ir tikai attīstības vai testēšanas stadijā, tad, iespējams, atsevišķa juridiskā persona nav nepieciešama. Ideju var pilotēt arī privātpersona (ja ir nepieciešamie līdzekļi), vai arī tā var tikt izmēģināta kādas citas organizācijas vai uzņēmuma paspārnē.  Taču, tiklīdz sociālās uzņēmējdarbības nodomi kļūst nopietnāki, tiklīdz uzņēmums vēlas publiskot savu darbību un sākt veikt pilntiesīgu saimniecisko darbību, ir nepieciešama juridiskā persona, lai veiktu visas nepieciešamās darbības produktu un/vai pakalpojumu virzīšanai tirgū.

Kādas tad ir iespējas šobrīd? Nevalstiskās organizācijas pārsvarā darbojas biedrību vai nodibinājumu formā, savukārt komersantiem iespējas ir plašākas – tie var būt gan individuālie komersanti, gan SIA, gan akciju sabiedrības, gan cita veida komersanti, atbilstoši to darbības apjomiem un specifikai. Sociālajam uzņēmumam, kura darbību raksturo abām šīm jomām raksturīgas iezīmes – sociālie mērķi un mērķtiecīga saimnieciskā darbība – vismaz šobrīd, kamēr vēl nav pieņemts īpašs sociālās uzņēmējdarbības likums, jāizvēlas, kuru no šiem juridiskajiem ietvariem izvēlēties.

Sociālais uzņēmums kā nevalstiskā organizācija – biedrība vai nodibinājums

Biedrību un nodibinājumu darbību nosaka Biedrību un nodibinājumu likums. Tas paredz, ka:

  • Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura
  • Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Likums ļoti skaidri pasaka, ka biedrību un nodibinājumu darbībai NAV peļņas gūšanas raksturs. Tas nenozīmē, ka biedrības un nodibinājuma darbības rezultātā nevar rasties līdzekļu pārpalikums, taču tas netiek uzskatīts par peļņu uzņēmējdarbības nozīmē, un šie naudas līdzekļi ir jānovirza atpakaļ biedrības darbībai, attīstībai un mērķu sasniegšanai.

Biedrību veido biedri, nodibinājumu veido dibinātāji. Biedrībām un nodibinājumiem nav īpašnieki, un uz to neattiecas īpašumtiesības – biedrības un nodibinājumi nepieder nevienam konkrētam cilvēkam vai cilvēku grupai, biedrībai un nodibinājumam nav daļas, un tos nevar pārdot.  Biedrību un nodibinājumu ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, tiem būs nepieciešama juridiskā adrese, tiks piešķirts reģistrācijas numurs, kā arī paraksttiesīgās personas, kas pēc tam varēs parakstīt visus organizācijas oficiālos lēmumus un dokumentus.

Biedrībai vai nodibinājumam statūtos ir jānorāda tās darbības mērķis, kas var būt mērķis tikai biedru labumam (tad tas visdrīzāk nebūs sociālais uzņēmums, ja tas darbojas TIKAI biedru interesēs), bet var būt arī plašāks, vērsts uz konkrētu sabiedrības problēmu risināšanu un sociālo labumu.

Kādas ir priekšrocības biedrības un nodibinājuma juridiskajai formai?

  • Iespēja piesaistīt ziedojumus, grantus, dāvinājumus – tas ir gan atļauts ar likumu, gan arī pastāv praktiskas iespējas to darīt, izmantojot dažādus fondus, grantu piedāvājumus, piesaistot privātos ziedotājus u.c.
  • Iespēja darbībā un aktivitātēs iesaistīt brīvprātīgos
  • Iespēja iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu
  • Iespēja saņemt dažādus pašvaldību noteiktus un piedāvātus atvieglojumus un atbalstu (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides u.c.)
  • Vienkāršāka administrēšana un grāmatvedība, nekā komersantiem
  • «Nekomerciāls» tēls sabiedrībā

Kādi ir trūkumi biedrības un nodibinājuma juridiskajai formai?

  • Nevar veikt pilnu saimniecisko darbību, likums nosaka, ka biedrības un nodibinājumi var veikt saimniecisko darbību tikai PAPILDDARBĪBAS veidā. Šis ir būtisks šķērslis, jo, pat neskatoties uz dažādajām interpretācijām, nopietns sociālais uzņēmums nevar veikt saimniecisko darbību papilddarbības veidā. Lai uzņēmums normāli darbotos un attīstītos, saimnieciskajai darbībai ir jābūt pamatddarbībai.
  • Grūtības piesaistīt investīcijas, aizdevumus, cita veida ieguldījumus “tradicionālā” veidā, jo aizdevēji un investori vai nu nav ieinteresēti ieguldīt biedrībās un nodibinājumos, vai arī saskata pārāk lielus finanšu riskus, lai to darītu.

Sociālais uzņēmums kā komersants - sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Ja ir skaidrs, ka sociālajam uzņēmumam biedrības un nodibinājuma juridiskā forma nav piemērota, tad otra iespēja ir izvēlēties komersanta juridisko formu. Kā jau minēts iepriekš, Latvijā vēl pagaidām sociālie uzņēmumi netiek atpazīti kā īpaši uzņēmumi, un visi uzņēmumiem, neatkarīgi no to mērķa un darbības metodēm, likumdevēja uztverē ir “parasti” uzņēmumi šī vārda tradicionālajā izpratnē. Komersantu darbību un komercdarbību Latvijā regulē vairāki likumi, taču galvenie, kas būtu jāzina – Komerclikums un Civillikums. Komerclikumā komercdarbība definēta kā atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Jau likuma sākumā attiecībā uz jebkāda veida komercdarbību uzsvērts peļņas gūšanas nolūks (iepretim biedrībā un nodibinājumiem, kam likumā īpaši uzsvērta peļņas nolūka neesamība)

Ja sociālais uzņēmums ir izvēlējies iet komersanta ceļu, tad visdrīzāk tā būs sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Lai gan pastāv iespēja izvēlēties arī, piemēram, akciju sabiedrība formu, praksē Latvijā šādi sociālie uzņēmumi vēl nav konstatēti. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta komercsabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas.

Kā minēts iepriekš, tad SIA ir viens vai vairāki īpašnieki un daļas, un gan uz visu SIA kopumā, gan uz atsevišķām tā daļām attiecas īpašumtiesības. Tas nozīmē, ka atšķirībā no biedrībām un nodibinājumiem, SIA kā uzņēmumu vai atsevišķas tā daļas var pirkt un pārdot, vai, piemēram, atstāt kādam mantojumā (ar biedrību vai nodibinājumu tā rīkoties nevar). Arī SIA ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, tiem būs nepieciešama juridiskā adrese, tiks piešķirts reģistrācijas numurs, kā arī paraksttiesīgās personas, kas pēc tam varēs parakstīt visus organizācijas oficiālos lēmumus un dokumentus.

Kādas ir priekšrocības SIA juridiskajai formai?

  • Var veikt pilnu saimniecisko darbību 100% apmērā
  • Vieglāk piesaistīt investīcijas, aizdevumus
  • Var izmantot tradicionālos uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus (ALTUM granti, dalība inkubatoros u.c.)

Kādi ir trūkumi SIA juridiskajai formai?

  • Grūtāk piesaistīt ziedojumus, grantus, dāvinājumus (nav vai ir ļoti maz īpašu programmu tieši sociālajiem uzņēmumiem, kam ir SIA statuss)
  •  NEDRĪKST savā darbībā iesaistīt brīvprātīgos, tas tiks uzskatīts par nelegālo nodarbinātību un par to var nākties maksāt sodu.
  • Nav iespēja iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
  • Daudz grūtāk saņemt dažādus atvieglojumus un atlaides (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, saņemt bezatlīdzības lietošanā pašvaldības mantu u.c.)
  • Sarežģītāks tiesiskais regulējums, sarežģītāka administrēšana un grāmatvedība
  • «Komerciāls» tēls sabiedrībā, grūtāk izskaidrot, kādēļ uzņēmums nefokusējas uz peļņas maksimizēšanu īpašniekiem, bet gan uz sociālo labumu un sociālās problēmas risināšanu.

Sociālais uzņēmums kā nevalstiskā organizācija un SIA – kombinētais modelis

Ne vienmēr ir vienkārši izšķirties, kāda būtu piemērotākā juridiskā forma. Ņemot vērā, ka sociālie uzņēmumi nereti darbojas ar inovatīvām metodēm, kombinējot dažādas aktivitātes un darbības, tad iespējams, izvēloties vienu formu, var nākties zaudēt ko būtisku un svarīgu, kas būtu labāk īstenojams otras juridiskās formas ietvarā. Ņemot vērā, ka sociālajiem uzņēmumiem efektīva resursu izmantošana ir īpaši svarīga, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku sociālo ietekmi, tad zaudētas iespējas (piemēram, noteikta veida finansējums, iespēja nodarbināt brīvprātīgos u.c.) var būt smags trieciens uzņēmuma darbībai.

Viens no risinājumiem ir sociālo uzņēmumu veidot tādu, kas sastāv gan no biedrības vai nodibinājuma, gan SIA. Biedrība vai nodibinājums tad var darboties ar tiem paredzētajiem instrumentiem, savukārt SIA var fokusēties uz visu, kas saistīts ar biznesa pusi. Abas juridiskās personas ir savā starpā saistītas ar kopēju zīmolu, kā arī kādu juridiski saistošu dokumentu, kas nostiprina saikni un ļauj “legalizēt” abu juridisko personu attiecības. Tas, piemēram, var būt sadarbības līgums, kurā paredz abu juridisko personu savstarpējās attiecības, tiesības un pienākumus.

Pasaulē izplatīts, bet Latvijā vēl reti lietots modelis, ir biedrība vai nodibinājums kā SIA īpašnieks, kur SIA darbojas kā “papildspēki” biedrības vai nodibinājuma mērķu sasniegšanai. Šī modeļa priekšrocības ir tādas, ka biedrība vai nodibinājums ir oficiāli iesaistīti SIA lēmumu pieņemšanā, un biedri kopā var lemt, kas ar to tiek darīts. Visādi citādi šādā modelī SIA darbojas kā normāls uzņēmums.

Kā būs nākotnē?

Šobrīd norit darbs pie sociālās uzņēmējdarbības likuma izstrādes. Jau tagad ir skaidrs, ka likuma kopējais koncepts paredz sociālo uzņēmumu kā TIKAI komersantu (SIA), kas, izpildot likumā noteiktās kritērijus, var iegūt īpašu sociālā uzņēmuma statusu. Iegūstot šo statusu, uzņēmums ir tiesīgs izmantot tos valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus, kas paredzēti likumā (piemēram, 100% atbrīvojums no UIN)

Lai gan likumprojekts vēl nav pieņemts un stāsies spēkā, ātrākais, 2018.gada janvārī, tomēr jau tagad ir vērts iepazīties likumprojektā paredzēto regulējumu, lai redzētu, ka sociālos uzņēmumus Latvijā sagaida tuvākajā nākotnē.

Raksta autore: Madara Ūlande, LSUA direktore

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.