Līdzdalība sociālai uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā - kādas ir iespējas?

Sociālās uzņēmējdarbības veiksmīgai attīstībai nepieciešama sakārtota un labvēlīga vide ar skaidriem spēles noteikumiem. Šādai videi Latvijā vēl tikai veidojoties, ļoti būtiska sociālo uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalība dažādu nacionāla un vietēja līmeņa noteikumu, konceptu un programmu izstrādē, skaidri izklāstot savas vajadzības, izaicinājumus, intereses, kā arī piedāvājot labākos risinājumus dažādu problēmu un izaicinājumu pārvarēšanai.

Līdzdalības veidi un līmeņi var būt ļoti dažādi, un Latvijā tikai dažas valsts un pašvaldības institūcijas ir sākušas nopietnu dialogu ar sociālās uzņēmējdarbības jomas pārtāvjiem. Ir svarīgi, ka šis dialogs ir atvērts visiem, kam ir laiks un kapacitāte tajā iesaistīties, sniegt priekšlikumus un aktualizēt dažādas tēmas un jautājumus. Tāpat ir svarīgi, ka tā nav tikai parunāšana par interesantām tēmām, bet ka šim dialogam un līdzdalības procesam ir konkrēti mērķi, kurus visas puses kopā mēģina sasniegt.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kas ir vienīgā sociālās uzņēmējdarbības nozares "lietussarga" organizācija Latvijā, līdzdarbojas vairākos procesos, kas saistīti ar sociālās uzņēmējdarbības vides līdzveidošanu Latvijā. Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka pašu sociālo uzņēmēju un nevalstisko organizāciju zināšanas, kompetences, un pieredze ir ļoti nepieciešama, lai valsts un pašvalību veidotos noteikumus, likumus, programmas un konceptus padarītu pēc iespējas atbilstošākus un aktuālākus reālajai situācijai. Jāteic gan arī, ka ne vienmēr šīs sadarbības process ir gluds, un arī rezultāti visbiežāk nav tik ātri, kā gribētos. Atsevišķos jautājumos ir grūti samērot visu iesaistīto pušu intereses. Turklāt sociālā uzņēmējdarbība kā starpdisciplināra nozare, kas sevī ietver dažādas citas jomas un nozares, ir īpaši sarežģīta. Tādēļ īpaši vērtīga šajā līdzdalības procesā ir bijusi ārvalstu pieredzes apzināšana, izpēte un komunikācija - valstīs, kur sociālās uzņēmējdarbības attīstība nogājusi garāku ceļu, jau ir rasti risinājumi tām problēmām, ar ko Latvija vēl tikai saskaras. Protams, reti gan ārvalstu pieredzi un risinājumus var piemērot un ieviest nemainītā veidā - svarīgi atrast labāk ceļu, kā citu valstu risinājumus pielāgot Latvijas realitātei.

Šajā rakstā iezīmētas tās līdzdalības iespējas, ko Asociācija līdz šim ir līdz-radījusi un izmantojusi, neizslēdzot, ka ir arī citi instrumenti, kurus organizācijas un uzņēmēji var pielietot, lai palīdzētu radīt labvēlīgāku vidi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Jāatzīst, ka visu šo un citu iespēju izmantošana lielā mērā ir atkarīga no organizāciju un sociālo uzņēmumu kapacitātes. Dalība darba grupās, dokumentu izskatīšana un komentēšana, tikšanās ar valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, risinājumu un priekšlikumu piedāvāšana prasa laika, finanšu un cilvēkresursus, kuru ne vienmēr pietiek, lai līdzvērtīgi aktīvi iesaistītos. Tādēļ svarīgi noteikt prioritātes arī līdzdalības jomā - kas ir svarīgākais? Kur ir jābūt klāt tagad, un kas var pagaidīt? Kā varam apvienot spēkus ar citām organizācijām?

Līdzdalība sociālās uzņēmējdarbības likuma izstrādē

Lai veicinātu sociālo uzņēmumu izveidi un attīstību 2015.gada rudenī darbu uzsāka Saeimas darba grupa deputāta Eināra Cilinska vadībā. Saeimas darba grupā ir iesaistīti pārstāvji no Labklājības, Finanšu, Ekonomikas, Tieslietu ministrijām, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, Latvijas Samariešu apvienības, fonda atvērtai sabiedrībai DOTS, Latvijas Pašvaldību savienības, Sociālo inovāciju centra, Latvijas Pilsoniskās alianses un citām iestādēm un organizācijām. Darba grupas galvenais uzdevums bija radīt Latvijas situācijai piemērotu sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu, un virzīt to tālākai pieņemšanai Saeimā. Pēc deviņu mēnešu intensīva darba, 36 darba grupas sēdēm un vairākiem likuma melnrakstiem, ir radīta likuma versija, kas nodota sociālajiem uzņēmējiem komentēšanai.
Asociācijas pieredze, līdzdarbojoties likuma izstrādes darba grupā, ir pozitīva, esam gandarīti par darba grupas konstruktīvo un intensīvo darbu. Asociāciajs biedri ir arī novērtējuši iespēju tikties ar darba grupas locekļiem, un klātienē uzdot jautājumus un pārrunā likumā piedāvāto modeli.

Sadarbība ar Labklājības ministriju

Sadarbība ar Labklājības ministriju ir svarīga vairāku iemeslu dēļ -tieši Labklājības ministrija ir izstrādājusi koncepciju par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, Labklājības ministrija no 2016. līdz 2021.gadam ievieš Eiropas Sociālā fonda programmu sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, un Labklājības ministrija sociālās uzņēmējdarbības likumprojektā minēta kā par šo jomu atbildīgā ministrija.
Asociācijai ir pozitīva pieredze sadarbībā ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem - gan tikšanos, gan īpaši organizētu pasākumu laikā ir pārrunātas būtiskākās lietas saistībā ar atbalsta programmas ieviešanu, kā arī uzklausīti Asociācijas biedru jautājumi un priekšlikumi par programmas ieviešanu. Labklājības ministrijas pārstāvji ir piedalījušies arī Sociālās uzņēmējdabrības forumos, informējot par savu darbu, kā arī ir bijuši atvērti priekšlikumiem saistībā ar sociālās uzņēmējdabrības veicināšanu plašākā mērogā.
Arī turpmāk plānojam aktīvi sekot līdzi Labklājības ministrijas darbam sociālās uzņēmējdarbības jomas veicināšanā Latvijā, īpaši ESF atbalsta programmas ieviešanā, kā arī sociālās uzņēmējdabrības likuma ieviešanā un piemērošanā.

Latvijas un Eiropas Savienības rīcībpolitikas dokumentu, kas ir vai varētu būt saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību, izskatīšana un komentēšana

Sociālās uzņēmējdarbības jomu skar ne vien topošais likums, vai Labklājības ministrijas ESF atbalsta programmas dokumenti, bet arī citi rīcībpolitikas dokumenti gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī. Iespēju robežās cenšamies tiem sekot līdzi, ar tiem iepazīties un komentēt, iesaistot gan savus biedrus, gan arī citu jomu ekspertus.
Piemēram, šobrīd esam iesaistījušies gan topošā EEZ fonda sagatavošanas koncepta komentēšanā, gan arī priekšlikumu sniegšanā vairākām EK regulām, kas saistās ar sociālo investīciju jomu. Lai gan šādu dokumentu komentēšana un priekšlikumu sniegšana prasa daudz laika un enerģijas, uzskatām to par nozīmīgu iespēju, lai pašu sociālo uzņēmēju idejas un risinājumus ieviestu jau plašākā mērogā.

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar citām valsts un pašvaldības iestādēm

Par sociālo uzņēmējdarbību interesējas arvien vairāk valsts un pašvaldības iestādes, kurām šī joma varbūt nav prioritāte, bet tā kaut kādā veidā ir saistīta ar to darbības lauku. Tās ir gan iestādes, kuru pārziņā ir uzņēmējdarbības veicināšana (piemēram, LIAA un ALTUM), gan iestādes, kuru darbs ir tiešā veidā saistīts ar sociālo jomu, gan pašvaldības, kas savās teritorijās vēlas veicināt šo uzņēmējdarbības veidu, un vēlas saprast, ko labāk darīt un kā sākt.
Ir svarīgi, ka visas šīs iestādes zina parsociālās uzņēmējdarbības realitāti Latvijā, ka tās ir informētas par svarīgākajiem notikumiem, veiksmes stāstiem un iziaicinājumiem, un ka nepieciešamības gadījumā to darbinieki zina, kur var saņemt vairāk informācijas, konsultācijas, viedokļus un priekšlikumus. Asociācija daudzos gadījumos ir tieši šāda veida kontaktpunkts, kas saved kopā visas iesiastītās puses, un palīdz labāk saprast nākamos rīcības soļus, kā arī informē iesaistītās puses par svarīgākajiem notikumiem.

Sekošana līdzi Eiropas Komisijas ekspertu grupas sociālās uzņēmējdarbības jomā darbam

Eiropas Komisijas GECES ekspertu darba grupa sociālās uzņēmējdarbības jomā darbojas kopš 2011.gada, un tajā strādā vairāk kā 50 eksperti no gandrīz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ekspertu darba grupas uzdevums ir izstrādāt ziņojumus un ieteikumus saistībā ar dažādām sociālās uzņēmējdarbības attīstības jomām, kas varētu palīdzēt gan ES, gan nacionāla līmeņu tiesību aktu un rīcībpolitikas dokumentu veidošanā. Piemēram, GECES 2014.gada ziņojums par sociālās ietekmes mērīšanu ir plaši pielietots dalībvalstīs, šobrīd top ziņojums par sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā ietvara nepieciešamību un dalībvalstu pieredzi.
Iespēju robežās sekojot līdzi GECES darbam gan virtuāli, iepazīstoties ar darba kaŗtību un dokumentiem, gan klātienē tiekoties ar GECES pārtāvjiem dažādos pasākumos, ir iespēja uzzināt par Eiropas mēroga sociālās uzņēmējdarbības aktualitātēm, un vērst Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu uzmanību uz šiem jautājumiem.

Raksta autore - Madara Peipiņa, LSUA direktore

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.