Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekts - komentāri un viedokļi pēc sabiedriskās apspriešanas

25.augustā notika klātienes diskusija par sociālās uzņēmējdarbības likumprojektu, kurā Saeimas darba grupas pārstāvji tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Diskusijā piedalījās Saeimas darba grupas vadītājs deputāts Einārs Cilinskis, Finanšu ministrijas pārstāve Irita Lukšo, Labklājības ministrijas pārstāvji un vairāk kā 30 pārstāvji no dažādām nevalstiskajām organizācijām.

Diskusijas laikā tika pārrunāti gan jūlijā un augustā saņemtie nevalstisko organizāciju pārstāvju komentāri un ieteikumi, gan bažas ar likumprojekta atbilstību nevalstisko organizāciju veiktajām sociālās uzņēmējdarbības aktivitātēm. Saeimas darba grupa atsāks darbu 6.septembrī, ņemot vērā apkopotos ieteikumus un turpinot darbu pie likumprojekta. Tālāk rakstā izklāstīti galvenie diskusijas pieturas punkti un paustie viedokļi.

Vai kopējais koncepts ir atbilstošs un noderīgs Latvijas realitātei?

Daļa nevalstisko organizāciju gan tiešsaistes anketā, gan klātienes diskusijā pauda bažas, ka sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta kopējais koncepts – sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana komersantiem, ja tie izpilda likumā noteiktos kritērijus – nav piemēroti viņu darbībai. Šāda likuma ieviešanas gadījumā nevalstiskajām organizācijām, kas šobrīd īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektus, būs vai nu jāpārreģistrējas kā komersantam, vai arī jānodala sociālā uzņēmējdarbība atsevišķā juridiskā vienībā, tādējādi palielinot administratīvo slogu un operējot ar divām vai vairāk juridiskajām personām viena mērķa sasniegšanai. Nevalstisko organizāciju pārstāvji bija neizpratnē par to, kādēļ nav iespējams ļaut biedrībām un nodibinājumiem nodarboties ar saimniecisko darbību pilnā apmērā, tādējādi gan atrisinot sasāpējušo jautājumu par biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ierobežojumiem, gan arī tādējādi palīdzot attīstīties sociālajiem uzņēmumiem. Izskanēja arī viedoklis, ka jauns regulējums vispār nav nepieciešams – ka sociālā uzņēmējdarbība var attīstīties esošā biedrību un nodibinājumu, un komersantu regulējuma ietvaros.

Diskusijā arī izskanēja viedoklis, ka sociālie uzņēmumi tomēr ir uzņēmumi, tie vairāk darbojas pēc biznesa principiem un biznesa vidē, ka tie ir uz peļņu orientēti, un tādēļ ilgtermiņā piemērotāks ir komersanta statuss, tas arī ļaus sociālajiem uzņēmumiem veiksmīgāk attīstīties, izmantot dažādus finanšu instrumentus, kas NVO nav pieejami (piemēram, bankas aizdevumi), un ka biedrību un nodibinājumu forma sociālajiem uzņēmumiem ilgtermiņā var būt vairāk ierobežojoša nekā to darbību veicinoša.

Jāpiebilst, ka biedrībām un nodibinājumiem, kuriem saimnieciskā darbība nepārsniedz papilddarbības nosacījumu, nebūs nekādas nepieciešamības pārreģistrēties par SIA un iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Ņemot vērā, ka biedrību un nodibinājumu juridiskā forma jebkurā gadījumā paredz vairāk priekšrocību nekā sociālā uzņēmuma statuss, tad, pat ja tiek īstenoti sociālās uzņēmējdarbības projekti, biedrības un nodibinājumi varēs turpināt darbu tāpat, kā līdz šim.

Bažas par NVO situācijas pasliktināšanos pēc likuma pieņemšanas – lielāki saimnieciskās darbības ierobežojumi

Diskusijas laikā vairakkārt izskanēja bažas par to, ka sociālas uzņēmējdarbības likuma pieņemšana pasliktinās nevalstisko organizāciju situāciju Latvijā, īpaši jautājumā par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Šobrīd biedrības un nodibinājumi var veikt saimniecisko darbību papilddarbības veidā, taču pastāv bažas, ka līdz ar šī likuma pieņemšanu tiks noteikti vēl striktāki ierobežojumi saimnieciskās darbības veikšanai.

Diskusijas laikā Finanšu ministrijas pārstāvji apliecināja, ka šobrīd ir Ministru kabineta rīkojums par to, ka līdz sociālās uzņēmējdarbības likuma pieņemšanai saimnieciskās darbības ierobežojumi nevalstiskajām organizācijām netiks mainīti, taču nevarēja komentēt par to, kas notiks pēc likuma pieņemšanas.

Vairāki Saeimas darba grupas locekļi vairakkārt uzsvēra, ka sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta pieņemšanas nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināt šī brīža nevalstisko organizāciju situāciju, un apliecināja, ka rūpīgi sekos līdzi arī izmaiņām Biedrību un nodibinājumu likumā, aicinot arī citas organizācijas sekot līdzi, lai netiktu izdarīti biedrībām un nodibinājumiem nelabvēlīgi grozījumi.

Sociālās uzņēmējdarbības definīcija – pārāk šaura vai pārāk plaša?

Attiecībā uz sociālās uzņēmējdarbības definīciju likumprojektā, izskanēja vairāki viedokļi – daļa organizāciju teica, ka tā ir pārāk plaša, “jo ietver pilnīgi visu”. Citas organizācijas norādīja, ka tā ir pārāk šaura, jo nav īpaši minētas tādas jomas kā izglītība, klimata pārmaiņas, kopienu attīstība u.c. Liela daļa organizāciju pārstāvju norādīja, ka definīcija ir atbilstoša, pie nosacījuma, ka netiek interpretēta pārāk šauri.

Vairākas organizācijas norādīja, ka svarīgi norādīt, ka sociālās uzņēmējdarbības definīcija attiecas ne vien uz šo mērķu sasniegšanu Latvijā, bet arī globāli. Attīstības sadarbība kā sociālās uzņēmējdarbības fokuss pasaulē ir ļoti izplatīta pieeja, un šis aspekts noteikti ir jāiekļauj Latvijas likumiskajā regulējumā.

Peļņas sadales aizliegums

Diskusijas izraisīja arī peļņas sadales ierobežojums – vairāki klātesošie norādīja, ka šī brīža likumprojektā piedāvātais risinājums, kas visa peļņa 100% apmērā jānovirza sociālā mērķa sasniegšanai un/vai uzņēmuma attīstībai, ierobežo potenciālo investoru piesaisti un uzņēmuma attīstību ilgtermiņā. Diskusijas dalībnieki norādīja uz citu Eiropas valstu pieredzi, kur, piemēram, ļauts sociālā uzņēmuma īpašniekiem 25% no peļņas sadalīt savā starpā ar nosacījumu, ka 75% peļņas tiek ieguldīti sociālā mērķa sasniegšanā un/vai uzņēmuma attīstībā.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka jau pašreizējais biedrību un nodibinājumu regulējums aizliedz sadalīt peļņu, tādēļ nav nepieciešams veidot līdzīgu ietvaru komersantiem, jo iespējams izmantot jau biedrību un nodibinājumu juridisko formu, lai sasniegtu šo pašu mērķi.

Saeimas darba grupas locekļi norādīja, ka peļņas sadales aizliegums 100% apmērā likumprojektā iekļauts tādēļ, ka dalītais peļņas sadales mehānisms sociālajiem uzņēmumiem uzliktu pārlieku lielu administratīvo slogu, jo valsts atbalsta instrumentu piešķirtos resursus būtu jānodala no uzņēmuma pārējās darbības, un nedrīkstētu pieļaut to sadali starp uzņēmuma īpašniekiem. Veidotos situācija, kad nepieciešamas divas grāmatvedības un divas naudas plūsmas, un tad lieki apgrūtinātu gan pašus sociālos uzņēmumus, gan uzraugošās iestādes. Izvēlēts optimālākais variants, lai dotu iespēju saņemt šos atbalsta instrumentus, un izmantot sociālā mērķa sasniegšanai, izslēdzot iespēju, ka tie tiek novirzīti uzņēmuma īpašnieku personīgā labuma gūšanai.

Mērķgrupu iesaiste

Vairākiem diskusijas dalībniekiem bija jautājumi un komentāri attiecībā uz īpašu mērķgrupu iesaisti (cilvēki ar invaliditāti, seniori, bijušie ieslodzītie, jaunās māmiņas u.c.) Lai gan llikumprojekts detalizēti neregulē konkrētus mērķgrupu iesaistes aspektus, tomēr organizācijas, kas jau ar šīm mērķgrupām strādā, norādīja, ka būtu svarīgi jau laikus padomāt par praktiskajiem šo mērķgrupu pārstāvju iesaistes aspektiem, kā arī likumā norādīt, uz kurām īpašajām mērķgrupām attieksies darba integrācijas uzņēmumu darbība.

Aktuāls ir arī jautājums par vienu no sociālā uzņēmuma kritērijiem – uzņēmuma pārvaldē iesaistīt mērķgrupas un sabiedrības pārstāvjus. Vairāki esošie un potenciālie sociālie uzņēmumi jautāja, kā tas praktiski ir iespējams un vai ir kādi konkrēti piemēri, jo šobrīd likums komersantiem kā obligātu paredz tikai valdi, un ne vienmēr valdē ir iespējams iesaistīt mērķrgupu pārstāvjus.
Šajā gadījumā pastāv vairāki risinājumi – piemēram, veidot īpašas konsultatīvās padomes vai padomdevēju institūcijas, kuru sastāvā ir arī mērķgrupu pārstāvji, vai veidot kādus citus mehānismus, ko likums tieši neparedz, taču arī neaizliedz.

Turpmākais darbs pie Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta

Kā norādīja Saeimas darba grupas pārstāvji, sākot ar 6.septembri, turpināsies aktīvs darbs darba grupā, kura ir atvērta un kurai aicināts pievienoties jebkurš interesents. Tuvāko mēnešu laikā tiks sagatavota likumprojekta anotācija, kurā jau detalizētāk tiks skaidrota atsevišķu norma interpretācija.

Par likumprojekta attīstības un pieņemšanas gaitu arī turpmāk informēsim LSUA mājaslapā un mūsu rīkotajos pasākumos.

Raksta autore: Madara Peipiņa, LSUA direktore
 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.