10 biežāk uzdotie jautājumi par sociālo uzņēmējdarbību

Ik nedēļu saņemam e-pastus un telefona zvanus ar jautājumiem no nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, aktīvajiem cilvēkiem un reģionu pārstāvjiem par to, kādi tad ir būtiskākie aspekti, kas būtu jāņem vērā saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību! Esam apkopojuši atbildes uz šiem jautājumiem, ceram, ka tie jums noderēs!

Ja ir kādi konkŗeti jautājumi, kas nav ietverti šajā sarakstā - noteikti sūtiet tos mums uz office@sua.lv , un mēs atbildi pievienosim šim rakstam!

1. Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes.
Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek 1) uzņēmējdarbība 2) ar sociālu mērķi.

Kā izskatās sociālā uzņēmējdarbība Latvijā un kādi ir spilgākie piemēri - skaties šeit!

2. Ko nozīmē “sociāls” sociālās uzņēmējdarbības jēdzienā?

Vārds “sociāls” šajā kontekstā nozīmē “kas tāds, kas vērsts uz plašāku sabiedrību” - kādas sabiedrībai svarīgas problēmas vai izaicinājuma risināšana, sabiedrībai kopumā vērtīga labuma radīšana, pozitīvas ietekmes radīšana. Protams, sociālajam aspektam ir jābūt vērstam ne vien uz apkaŗtējo sabiedrību, bet jātiek īstenotam arī uzņēmuma iekšienē, nodrošinot atbildīgu attieksmi pret darbiniekiem un ietekmi uz vidi un dabu.

3.  Vai sociālā uzņēmējdarbība ir vecmāmiņas, kuras ada zeķes?

Jā, bet ne tikai! Sociālā uzņēmējdarbība ir daudz plašāka, vērienīgāka un daudzveidīgāka nekā tikai kādas konkrētas mazaizsargātās grupas nodarbinātības uzņēmumi. Darba integrācijas uzņēmumi  noteikti ir viena iespēja, kā darboties sociālās uzņēmējdarbības jomā, taču nebūt ne vienīgā! Sociālajam uzņēmuma nav obligāti jānodarbina kādas riska grupas pārstāvjji. Sociālie uzņēmumi veiksmīgi darbojas arī izglītības pieejamības un kvalitātes veicināšanas, vides aizsardzības, kultūras daudzveidības, sociālo un veselības pakalpojumu, pilsoniskās sabiedrības attīstības un citās jomās. Kādās? Skaties šeit!

4. Kādi likumi regulē sociālo uzņēmējdarbību?

Šobrīd Latvijā nepastāv sociālās uzņēmējdarbības regulējums, tādēļ šobrīd sociālie uzņēmumi var darboties gan kā nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi), gan komersanti (individuālais komersants, SIA, AS), un uzņēmumiem jāvadās pēc konkrēto juridisko formu regulējošajiem likumiem.  Taču pavisam drīz, 2018.gada 1.aprīlī stāsties spēkā jaunais Sociālā uzņēmuma likums, kas noteiks gan sociālās uzņēmējdarbības regulējumu, gan iespējas sociālajiem uzņēmumiem izmantot valsts atbalsta instrumentus.

5. Kādu juridisko formu labāk izvēlēties, dibinot jaunu sociālo uzņēmumu?

Lai gan šobrīd sociālie uzņēmumi var darboties gan kā nevalstiskās organizācijas, gan kā moersanti, tomēr nākotnē, visdrīzāk, oficiāli sociālie uzņēmumi varēs būt tikai SIA. Ja gribat tikai izmēģināt savu sociālās uzņēmējdarbības ideju, notestēt produktu vai pakalpojumu, tad to var izdarīt bez juridiskās personas vai praktiski jebkurā no juridiskajiem ietvaries, lielas atšķirības nebūs. Taču, ja esat nopietni apņēmies savu ideju virzīt ātri uz priekšu, piesaistīt valsts atbalsta finansējumu, izmantot inkubatoru vai akseleratoru iespējas, tad iesakām iesakām izvēlēties SIA juridisko formu, lai atvieglotu un paātrinātu oficiāla sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu, kad stāsies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

6. Vai sociālie uzņēmēji ir tie, kas sniedz sociālos pakalpojumus?

Līdzīgi kā vecmāmiņu un zeķu gadījumā, sociālie uzņēmēji VAR sniegt sociālos pakalpojumus (protams, reģistrējoties īpašā sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā), taču tas nav obligāts priekšnoteikums sociālā uzņēmuma pastāvēšanai. Sociālie uzņēmumi veiksmīgi darbojas daudz un dažādās jomās, kas nav saistītas ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, bet sociālos mērķus sasniegt citos veidos!

7.  Kas ir sociālā ietekme un kā to mērīt?

Sociālā ietekme ir sociālo uzņēmēju veiktās pozitīvās pārmaiņas, ko var izteikt izmērāmos kvantitatīvajos vai kvalitatīvajos datos. Sociālā ietekme ir sociālo uzņēmumu rīks ne vien savas darbības novērtēšanai un reprezentēšanai, bet arī uzlabošanai un investoru piesaistei. Nedz pasaulē, nedz Latvijā nepastāv vienota metodika sociālās ietekmes novērtēšanai, taču ir vairāki plaši lietoti sociālās ietekmes izvērtēšanas rīki. Lasi divus mūsu rakstus par sociālo ietekmi un tās mērīšanu šeit un šeit.

8. Kāds atbalsts pastāv sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā?

Atbalstu sociālajai uzņēmējdarbība var iedalīt divos veidos - finansiālais un nefinansiālais. Lielākā finansiālā atbalsta programma, kas paredzēta tieši sociālajai uzņēmējdarbībai, ir Labklājības ministrijas un ALTUM atbalsta programma. Sociālie uzņēmumi var izmantot arī citus valsts un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus, piemēram, pašvaldību grantu programmas, LIAA un ALTUM piedāvātās iespējas. Tāpat sociālie uzņēmumi var piesaistīt privātos investorus, kas gatavi ieguldīt sociālā uzņēmuma attīstībā.

Nefinansiālais atbalsts jāsaprot kā inkubācijas, akseleratoru, mentoru, zināšanu un prasmju atbalsts, kas varētu būt noderīgs sociālajam uzņēmumam, attīstot savu biznesu. Reizēm, īpaši sākuma posmā, nefinansiālais atbalsts ir daudz nozīmīgās un noderīgāks, nekā finansiālais, un palīdz tikt uz priekšu daudz ātrāk. Latvijā pastāv divas īpaši sociālajai uzņēmējdarbībai veltītas atbalsta programmas - NEW DOOR un Reach for Change. Abas programmas palīdz sociālajiem uzņēmumiem strukturēti attīstīt savu biznesu un tikt līdz nākamajam attīstības posmam. Sociālajiem uzņēmumiem ir pieejami arī LIAA biznesa inkubatoru pakalpojumi visā Latvijā. Tāpat sociālie uzņēmumi ir aicināti kļūt par Asociācijas biedriem, kā arī izmantot LSUA konsultāciju iespējas.

9. Ko man darīt, ja gribu sākt sociālo uzņēmējdarbību?

Pirmkāt, būtu vērts uzlikt savu ideju uz papīra un saprast KAS JAU IR un KAS VĒL IR NEPIECIEŠAMS, lai nonāktu līdz brīdim, kad vari savu produktu vai pakalpojumu izmēģināt dzīvē. Tas palīdzēs saprast, kuros virzienos meklēt tālāk atbalstu, palīdzību, biznesa partnerus.

Otrāk, iesakām izpētīt visas valsts un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, kas jau šobrīd pastāv - LIAA un ALTUM piedāvājumu, dažādus biznesa prasmju apmācību pasākumus, pašvaldības atbalsta pasākumus. Iespējams, ir vērts pieteikties uz vizīti pie vietējā pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta konsultanta, kurš palīdzēs saprast konkrētās pašvaldības atbalsta instrumentus.

Treškārt, iesakām atnākt pie mums uz konsultāciju, kur, uzklausot jūsu ideju, jau varēsim sniegt konkrētākus padomus, iespējas un risinājumus tieši jūsu sitācijai.

10. Kā nepalaist garām svarīgāko, kas notiek sociālās uzņēmējdarbības jomā Latvijā!

Noteikti iesakām pieteikties mūsu ziņu lapai - reizi mēnesī izsūtam svarīgākos jaunumus un iespējas, un tādā veidā jūs tiešām varēsiet būt droši, ka esam informēti par aktuālāko! Tāpat iesakām sekot līdzi mūsu Facebook lapai - tur pārpublicējam arī mūsu biedru un sadarbības partneru ziņas un aktualitātes! Taču, ja vēlaties būt tiešām pirmie, kas uzzina ne vien jaunāko informāciju, bet arī nozares iekšējās aktualitātes un informāciju, kas nekur citur netiek publicēta (piemēram, informācija par grantu konkursiem, pirms tie vispār tiek izsludināti, vai neoficiālām sadarbības iespējām ar pašvaldībām), tad noteikti kļūstiet par Asociācijas biedru. Kā to izdarīt un kāds no tā labums? Lasiet šeit!

Raksta autore:
Madara Ūlande,
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.