Sociālā uzņēmuma likums – 10 biežāk uzdotie jautājumi!

2017.gada 12.oktobrī Saeima 3.lasījumā pieņēma Sociālo uzņēmumu likumu, padarot Latviju par vienu no nedaudzajām pasaules valstīm, kurā sociālajiem uzņēmumiem ir savs tiesiskais regulējums. Darbs pie likuma noritēja vairāk kā divus gadus, un tā veidošanā iesaistījās daudzas organizācijas, uzņēmumi, eksperti, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas. Pilns likuma teksts ir pieejams ŠEIT.

Šajā rakstā apkopoti jautājumi, ko Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) līdz šim ir saņēmusi par jauno likumu. Atbildes un skaidrojumi ir LSUA viedoklis, nepārstāv oficiālo Saeimas vai Labklājības ministrijas pozīciju, un tiem nav saistoša juridiska spēka.

Kāda ir sociālā uzņēmuma definīcija?

Likums nosaka, ka "Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana)."

Sociālā uzņēmuma definīcijā jāpievērš uzmanība vairākām lietām:

  • Sociālais uzņēmums ir komersants, turklāt tikai viens komersanta veids - SIA
  • Sociālais uzņēmums ir SIA ar noteiktu statusu, kuru var iegūt un zaudēt, saglabājot "parastā" SIA formu
  • Svarīga ir labvēlīgas sociālās ietekmes radīšana
  • Iekavās dotais jomu uzskaitījums ir piemēri, nevis izsmeļošs uzskaitījums, kas nozīmē, ka sociālais uzņēmums var radīt labvēlīgu sociālo ietekmi arī citās jomās, kas nav konkrēti minētas šajā definīcijā.

Vai ir obligāti jānodarbina sociālās atstumtības riska grupu pārstāvji, lai varētu pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusu?

Nē, likums šādu pienākumu sociālajiem uzņēmumiem neuzliek. Lai gan kā viens no likuma mērķiem ir minēts "sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (turpmāk — mērķa grupa) nodarbinātību", tomēr sociālais uzņēmums var darboties arī citās jomās, ja vien spēj parādīt un pierādīt labvēlīgas sociālās ietekmes radīšanu.

Vai sociālais uzņēmums varēs būt tikai SIA? Kāpēc?

Jā, sociālais uzņēmums var būt tikai SIA. Tam ir vairāki iemesli:

  • Sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kas nozīmē, ka tā saimnieciskā darbība ir tā pamatdarbība. Ņemot vērā, ka Latvijā ir noteikts, ka biedrības un nodibinājumi var nodarboties ar saimniecisko darbību tikai papilddarbības veidā, un tuvākajā laikā nav apredzēts šo nosacijumu mainīt, tad jau sākotneji bija skaidrs, ka biedrības un nodibinājumi kā sociālie uzņēmumi reģistrēties nevarēs. Turklāt arī darbības metožu un pieeju ziņā sociālā uzņēmēdarbība vairāk līdzīnās komersantu darbībai, nekā biedrību un nodibinājumu darbība.
  • Lai sociālie uzņēmumi varētu veiksmīgi darboties un sasniegt savus mērķus, tiem ir svarīgi veiksmīgi attīstīt tieši uzņēmējdarbības pusi, tai skaitā, arī izmantojot valsts un pašvaldību uzņēmējdarbības atabslta instrumentus. Lielākā daļa šo instrumentu ir pieejami tieši komersantiem. Arī privātā sektora uzņēmējdarbības atbalsts (piemēram, banku aizdevumi) ir pieejami lielākoties tikai komersantiem.
  • Likuma tapšanas gaitā tika apsveŗts iekļaut arī citas komersantu formas, bet, ņemot vērā, ka līdz šim ir bijuši ļoti maz gadījumi, kad sociālais uzņēmums darbojas akciju sabiedrības, individuālā komersanta vai kooperatīva statusā, tad šīs formas pagaidām nav iekļautas likuma regulējumā. Pastāv iespēja, ka nākotnē, mainoties sociālās uzņēmējdabrības formām Latvijā, likums varētu tikt appildiināts arī ar citām komersantu formām.

Kas notiks ar biedrībām un nodibinājumiem, kas šobrīd veic sociālo uzņēmējdarbību?

Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, taču biedrībām un nodibinājumiem, kas jau šobrīd veic sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes, pastāv vismaz divas izvēles iespējas:

  • Biedrība un nodibinājums dibina jaunu SIA, kļūstot par tā īpašnieku. Uz jauno SIA tiek pārceltas līdzšinējās sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes. Jaunais SIA tad tālāk jau var izmantot visas likumā un LM un ALTUM atbalsta programmā ietvertās iespējas.
  • Biedrība un nodibinājums turpina savas sociālās uzņēmējdabrības aktivitātes esošā biedrības un nodibinājuma ietvaros kā atsevišķus projektus. Ja biedrības un nodibinājuma sociālās uzņēmējdarbības "daļa" nesasniedz nozīmīgus apmērus un ir vairāk neregulāra, atsevišķu projektu veidā, bez plāniem to attīstīt plašāk, tad nav nepieciešams atsevišķs SIA, lai to visu turpinātu. Tācu jāņem vērā, ka šādā gadījumā sociālās uzņēmējdarbības turpināšanai un attīstīšanai nebūs pieejams likumā un LM un ALTUM programmā ietvertais atbalsts.

Jāpiebilst, ka jaunais likums neuzliek par obligātu pienākumu biedrībām un nodibinājumiem dibibāt SIA un/vai pārtraukt saimniecisko darbību, tādēļ tas ir katras organizācijas pašas ziņā, kādu ceļu izvēlēties un kā stratēģiski turpināt savu darbību.

Kad likums sāks darboties? Kāpēc jau tagad ir iespējams reģistrēties Labklājības ministrijā?

Likums stāsies spēkā 2018.gada 1.aprīlī. Tad arī pilnā apmērā sāks darboties Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrs.

Šobrīd kā sociālajam uzņēmumam ir iespējams reģistrēties LM un ALTUM reģistrā, taču šis reģistrs attiecas tikai uz atbalsta programmu, un, kamēr nav stājies spēkā likums, nenodrošina likumā noteikto sociālā uzņēmuma statusu.

Pēc likuma spēkā stāšanās programmas reģistrs un likuma reģistrs kļūs par vienu reģistru, un sociālie uzņēmumi, kas būs un tiks reģistrēti reģistrā, varēs izmantot arī atbalsta programmas iespējas.

Kādi ir kritēriji, lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu?

Likums nosaka kopumā piecus kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai:

1) SIA statūtos noteiktie mērķi atbilst likuma mērķim un tā veic likuma 2.panta pirmajā daļā minēto saimniecisko darbību;

2) SIA dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu. Dalībnieku sapulces lēmums par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk kā divas trešdaļas no sapulcē pārstāvētajām balsīm un statūtos nav noteikts lielāks šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits;

3) SIA iegūto peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai;

4) SIA nodarbina algotus darbiniekus;

5) SIA izpildinstitūcijā vai pārraudzības institūcijā ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai SIA konsultatīvajā institūcijā, ja tāda izveidota, ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai mērķa grupu pārstāvošas biedrības vai nodibinājuma pārstāvis, vai konkrētās jomas eksperts.

Kāds ir labums, kļūstot par sociālo uzņēmumu? Kādēļ tas ir izdevīgi?

Sociālā uzņēmuma likumā ir minēti vairāki atbalsta instrumenti:

  • 100% atbrīvojums no UIN, ja peļņa tiek reinvestēta uzņēmuma darbība vai novirzīta sociālajam mērķim, kā arī īpaši noteikumi attiecībā uz atsevišķām ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu grupām;
  • Pašvaldība ir tiesīga piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atbilstoši likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajai kārtībai.
  • Publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības sociālā uzņēmuma īpašumā atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai.
  • Publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir tiesīga nodot tai piederošo mantu sociālajam uzņēmumam bezatlīdzības lietošanā.
  • Sociālais uzņēmums statūtos noteikto mērķu sasniegšanai ir tiesīgs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi un grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.

Likumā nav tieši minēti arī citi atbalsta instrumenti un mehānismi:

  • iespēja izmantot LM un ALTUM sociālās uzņēmējdarbības fiannšu atbalsta programmas iespējas;
  • Iespeja izmantot citus valsts un pašvaldību uzņēmejdarbības atbalsta instrumentus (piemēram, LIAA biznesa inkubatoru atbalsts, valsts aizdevumu programmas, uzņēmējdarbības grantu konkursi utt)

Vai sociālajiem uzņēmumiem būs kāda īpaša uzraudzības un kontroles kārtība?

Jā, likums paredz īpašu sociālo uzņēmumu uzraudzības un kontroles kārtību, kurā ietilpst ikgadēja (līdz tekošā gada 1.maijam) gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana Labklājības ministrijai.

Vai uzņēmums var atteikties no sociālā uzņēmuma statusa?

Jā, tas ir iespējams, sociālā uzņēmuma statusu var zaudēt četros gadījumos:

1) ir saņemts paša sociālā uzņēmuma iesniegums par statusa atcelšanu;

2) komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbeigta sociālā uzņēmuma statusu ieguvušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība;

3) sabiedrība ar ierobežotu atbildību pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

4) Sociālā uzņēmuma statusu atņem, ja konstatēta neatbilstība likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

Ja sociālā uzņēmuma statuss tiek atņemts, sociālais uzņēmums 30 dienu laikā pēc statusa atņemšanas veic uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārrēķinu un samaksā nodokļus vispārējā kārtībā par tiem pārskata gadiem, kuros attiecīgais sociālais uzņēmums ir pieļāvis šā likuma 11.panta trešajā daļā norādītās neatbilstības noteiktajiem kritērijiem vai pārkāpumus savā darbībā.

Kāda būs pašvaldību loma sociālajā uzņēmējdarbībā? Vai pašvaldības var dibināt pašas savus sociālos uzņēmumus?

Likums dod iespēju pašvaldībām divējādā veidā iesaistīties sociālo uzņēmumu darbībā - kā līdzīpašniekam un kā sadarbības partnerim/atbalstītājam.

Pašvaldība kā sociālā uzņēmuma līdzīpašnieks: likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka "Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā vienai vai vairākām publiskām personām kopā nav balsu vairākuma, ja sociālā uzņēmuma statūtos noteiktais mērķis ir mērķa grupu nodarbinātība." , taču šī likuma norma zaudē spēku ar 2021.gada 1.aprīli. Tas nozīmē, ka, lai ganpašvaldība teorētiski drīkst dibināt savus sociālos uzņēmumus, tomēr TIKAI kā līdzipašnieks, kam nav noteicošā balsu/daļu vairākuma, un TIKAI darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem, turklāt pašvaldībai ir "jāaiziet" no sociālā uzņēmuma līdz 2021.gada 1.aprīlim.

Pašvaldība kā sociālo uzņēmu sadarbības partneris un atbalstītājs: pie sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentiem minēts, ka pašvaldības līdz ar šī likuma stāšanos spēkā DRĪKST dažādos veidos atbalstīt sociālos uzņēmumus, tai skaitā, piešķirot nodokļu atlaides, piešķirot bezatlīdzības lietošanā mantu, radot arī citus atbalsta instrumentus (piemēram, īpašas grantu programmas). Likums neuzliek par pienākumu to darīt, taču dod atļauju, kas pašvaldību gadījumā ir svarīgi, lai tās legālā veidā var tālāk veidot savas lokālās sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas.


Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.