Septiņas lietas, kas noteikti jāzina par Labklājības ministrijas Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu

Janvārī un februārī Labklājības ministrijas ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" komanda piedalījās 6 informatīvajos semināros Rīgā un reģionos, lai stāstītu un informētu par atbalsta iespējām sociālajiem uzņēmumiem. Asociācija saviem biedriem noteikti palīdzēs sagatavoties šai programmai un radīt veiksmīgus projektus, un šorbīd esam apkopojuši, mūsuprāt, septiņas svarīgākās lietas, kas būtu jāzina par šo programmu, lai varētu veiksmīgi izmantot tās piedāvātās iespējas.

Ja vēlaties turpmāk saņemt ziņas par svarīgāko saistībā ar sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, pierakstieties mūsu ziņu lapai ŠEIT !

1. Šī programma ir domāta sociālās uzņēmējdarbības atbalstam un veicināšanai - vienlīdz svarīgas ir ABAS šī koncepta daļas.

Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kurā uzņēmējdarbība un peļņa tiek izmantoti kā rīks sociālu mērķu sasniegšanai. Abi atslēgas vārdi - gan SOCIĀLĀ, gan UZŅĒMĒJDARBĪBA - ir vienlīdz svarīgi. Arī šī programma fokusēsies tieši tādu sociālās uzņēmējdarbības projektu atbalstam, kuros vienlīdz spēcīgi ir abi šie aspekti. Nepietiks tikai ar labu biznesa plānu, vai tikai arī labiem un cēliem mērķiem - vajadzēs abus, turklāt loģiskā un saprotamā veidā izstāstot, kā ar konkrētajiem uzņēmējdarbības paņēmieniem tiek sasniegta vēlamā sociālā ietekme.

2. Atbalsta programmai būs "divpakāpju" sistēma - Labklājības ministrijas reģistrs un ALTUM granti.

Lai nodrošinātu to, ka programmas līdzekļi tiek izmantoti tieši tiem mērķiem un projektiem, kam tie ir paredzēti, nepieciešama rūpīga pretendetu un projektu atlase un izvērtēšana. Tā kā sociālās uzņēmējdarbības un sociālā uzņēmuma jēdziens Latvijā vēl nav definēts, tad Labklājības ministrijas izvēlētais risinājums ir vispirms atlasīt tos pretendentus, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības pazīmēm, un reģistrēt tos programmas reģistrā. Pēc tam, kad pretendents ir reģistrēts, tad tiek dota "zaļā gaisma" ar biznesa plānu doties uz ALTUM, kur savukārt pieredzējuši uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti izvērtēs pretendentu biznesa plānus un lems par atbalsta piešķiršanu (vai nepiešķiršanu). Kopumā šis process vienam pretendetam - no dokumentu iesniegšanas reģistram līdz lēmuma par konkrēto projektu saņemšana- pēc LM un ALTUM pārstāvju teiktā, varētu aizņemt aptuveni divus mēnešus.

3. Programma, visticamāk, tiks uzsākta šī gada aprīlī, un atbalsta piešķiršana nenotiks konkursa veidā, bet gan izskatot pieteikumus tad, kad tie tiek saņemti.

Lai gan ne Labklājības ministrija, ne ALTUM nevarēja nosaukt konkrētus datumus, kad tiks uzsākta programmas dalībnieku reģistrācija un atvērta pieteikšanās grantiem, tomēr kā aptuvenais laiks tika minēts apŗilis. Ņemot vērā, ka, lai varētu doties pie ALTUM, vispirms pretendetam ir jābūt reģistrētam reģistrā, tad reāla grantu piešķiršana varētu notikt ne ātrāk par jūliju.

4. Uz atbalsta saņemšanu sākotnēji varēs pretendēt gan biedrības un nodibinājumi, gan komersanti.

Ņemot vērā, ka Latvijas normatīvajos aktos sociālais uzņēmums nav definēts jēdziens, tad šajā programmā, vismaz tās sākotnējā posmā, varēs piedalīties gan biedrības un nodibinājumi, gan komersanti. Gan biedrībām un nodibinājumiem, gan komersantiem būs jaatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tos varētu atzīt par sociālajiem uzņēmumiem šīs programmas izpratnē. Brīdī, kad spēkā stāsies Sociālās uzņēmējdarbības likums (ātrākais, 2018.gada 1.janvārī), programmā, iespējams, tiks veiktas izmaiņas attiecībā uz potenciālajiem finansējuma saņēmējiem.

5. Atbalsta instrumenti būs granti, kuru lielums atkarīgs gan no sociālā uzņēmūma pieredzes, gan darbības rādītājiem.

Labā ziņa - atbalsts šis programmas ietvaros tiks piešķirts grantu formā, kas atšķiras no līdzšinējās ALTUM prakses atbalstu sniegt galvenokārt aizdevumu veidā. Grantiem paredzēta 90% intenstitāte - tas nozīmē, ka projektā 10% no paredzētā projekta kopējā finansējuma būs jāiegulda pašam sociālajam uzņēmumam. Grantu apjoms paredzēts 5000 līdz 200 000 EUR apjomā vienam projektam, taču katram uzņēmumam pieejamais granta apjoms tiks aprēķināts, gan ņemot vērā uzņēmuma pieredzi (jaundibināts vai jau pieredzējis sociālais uzņēmums), gan darbības rādītājums (piem. iepriekšējā gada apgrozījums un finanšu dati).

6. Sociālās ietekmes rādītāji UN biznesa plāni būs vienlīdz svarīgi atbalsta saņemšanai

Ja uzņēmējdarbības pusi galvenokārt raksturo finanšu rādītāji, tad sociālā mērķa pusi var izmērīt, izmantojot sociālās ietekmes mērīšanas un izvērtēšanas rādītājus. Abi šie rādītāji gan projekta sagatavošanas un iesniegšanas, gan izvērtēšanas, un vēlāk arī ieviešanas posmā būs vienlīdz svarīgi. Sasniegtās sociālās ietekmes rādītāji būs svarīgi, jau reģistrējoties LM reģistrā, savukārt, sagatavojot projektu, būs jaapraksta sociālā uzņēmuma sociālo pārmaiņu teorija un paredzētā sociālā ietekme.

7. Grants nav pabalsts!

Viena no, mūsuprāt, būtiskākajām piezīmēm par šo programmu parādījās kādā no ALTUM prezentāciju slaidiem - "Grants nav pabalsts!" Šī programma ir, iespējams, pirmā un pēdējā reize, kad Latvijas sociālajiem uzņēmumiem ir pieejams tiks vērienīgs Eiropas Sociāla Fonda finansējums, turklāt grantu veidā. Ir jādara viss, lai do gudri un ilgtspējīgi izmantotu! Šie granti jāuztver kā investīcija, kā resurss ilgtspējīgai izaugsmei, nevis kā pabalsts, kas palīdz vēl kādu gadu vai divus nomaksāt darbinieku algas. Šis finansējums, ieguldīts un izmantots gudri, var dot iespēju nākotnē radīt stabilu pamatu sociālajai uzņēmējdarbībai, kas jau turpmāk varēs attīstīties jau bez grantu un dotāciju palīdzības.

Ja vēlaties turpmāk saņemt ziņas par svarīgāko saistībā ar sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, pierakstieties mūsu ziņu lapai ŠEIT !

Raksta autore:
Madara Ūlande,
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore


Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.