Sociālās ietekmes mērīšanas prakse Latvijas sociālo uzņēmumu vidū: galvenie secinājumi

Turpinot LSUA iesākto tēmu par sociālās ietekmes mērīšanas praksi (skatīt, piemēram, 27.10.2016. M. Ūlandes rakstu “Sociālā ietekme un tās mērīšana sociālās uzņēmējdarbības kontekstā”), vēlos dalīties ar secinājumiem, kuri radušies, š.g. pavasarī veicot pētījumu par sociālās ietekmes mērīšanas praksi Latvijas sociālo uzņēmumu vidū. Paldies par atsaucību tiem LSUA biedriem, kuri atsaucās pētījumam un dalījās savā līdzšinējā pieredzē, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kā līdz šim ir veicies sociālās ietekmes mērīšanā un izvērtēšanā, un kādas ir sociālo uzņēmumu vajadzības. Veiktais pētījums uzskatāms par pirmo šāda veida pētījumu Latvijā, kad ir mēģināts apzināt esošo situāciju un sniegt priekšlikumus jomas turpmākajai attīstībai.

Nedaudz teorijas
Par sociālās ietekmi ir būtiski runāt, jo tā uzskatāma par sociālā uzņēmuma galveno mērķi, kura nosaka sociālās ietekmes primāro lomu sociālā uzņēmuma identitātē iepretim ieguvumu radīšanai saviem īpašniekiem vai partneriem.[1] Jāatzīst, ka, lai arī sociālā ietekme ir vērojama katram uzņēmumam, tieši bezpeļņas organizācijas un sociālie uzņēmumi nepārprotami ir veidoti, lai radītu sociālo vērtību, risinot sociālo izaicinājumu radītās problēmas, tādējādi no tiem tiek sagaidīta sociālās ietekmes radīšana, kas ir būtiska sociālā uzņēmuma pazīme.[2] Sociālā ietekme ļauj iesaistītajām pusēm novērtēt savu ieguldījumu aktivitātēs, lai sasniegtu identificētos rezultātus, un novērtētu sasniegtā efekta ilglaicību. [3]

Nepārprotami – sociālā ietekme ir sociālā uzņēmuma atšķirības zīme, kas ietver jau pašā sociālā uzņēmuma būtībā, taču, kāpēc sociālajiem uzņēmumiem vajadzētu veltīt laiku un novirzīt resursus tās mērīšanai? Kā liecina ārvalstu pieredze, tad vajadzība pēc sociālās ietekmes mērīšanas rodas gan iekšēju, gan ārēju motīvu rezultātā. Nepieciešamība pēc sociālās ietekmes datiem ir gan paša uzņēmuma pārvaldības vajadzība, gan šādu informāciju pieprasa citas ieinteresētās puses – ārējie finansētāji, sociālie investori, konkurences situācija, klienti, likumdevēji u.c.

tabula1.PNG

Līdz ar to uzskatāmi redzams, ka sociālās ietekmes dati sniedz būtisku ieguldījumu uzņēmuma stratēģiskajā vadībā un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā. Savukārt, ja sociālais uzņēmums neveic sociālās ietekmes mērīšanu, tas nevar apmierināt gan savas, gan citu iesaistītu pušu vajadzības, nodrošinot iespējami efektīvāko sniegumu un devumu sabiedrībai. Sociālās ietekmes dati var tikt izmantoti arī kā rīks uzņēmuma tēla un reputācijas veidošanā, komunikācijā ar iesaistītajām pusēm, medijiem un plašāku auditoriju, līdz ar to piesaistot potenciālos klientus, sadarbības partnerus un atbalstītājus.

Sociālās ietekmes mērīšanas mērķis ir pārvaldīt un vadīt sociālās ietekmes radīšanas procesu, lai maksimizētu vai optimizētu šo sociālo ietekmi (attiecībā pret izmaksām). Ietekmes mērīšana ir mācīšanās process, it īpaši, ja sasniegtie rezultāti neatbilst uzņēmuma gaidām, tāpēc ir iespējams identificēt un noteikt korekcijas turpmākajai darbībai. Regulāri veikta sociālās ietekmes mērīšana un analīze uzņēmumam ļauj fokusēties uz tā pamatmērķiem un visas nepieciešamās izmaiņas veikt, balstoties uz attiecīgo mērķi. Mērīšana nodrošina arī kopīgu izpratni un iespēju veidot jēgpilnu dialogu starp uzņēmuma vadību un citām pusēm, kā finansētājiem, investoriem u.c.

Mērījumu metode ir jāizvēlas tā, lai maksimizētu inovāciju efektivitāti visa procesa laikā, pēc iespējas mazinot negatīvo ietekmi. Inovāciju veicināšana un attīstība panākama caur vadlīniju piemērošanu, tā vietā, lai stingri sekotu stingriem metodikas nosacījumiem, kas rada draudus inovāciju bremzēšanai. Kad ietekmes mērījumu rezultāti tiek iestrādāti jau pašā pakalpojumu sniegšanas procesā, tiek paātrināts pilnveides process un sniegts pozitīvs signāls investoriem. Ņemot vērā to, ka Latvijas sociālie uzņēmumi ir gados jauni un ar izaugsmes potenciālu, [4] viens no sociālās ietekmes mērīšanas mērķiem būtu arī iespēja demonstrēt šo uzņēmumu piedāvātā modeļa pārākumu par jau pastāvošajām alternatīvām sociālo problēmu risinājumam, ja tiek pieņemts, ka sociālais uzņēmums saņem pietiekamu atbalstu izaugsmei un attīstībai.

Kā sociālo ietekmi mēra Latvijas sociālie uzņēmumi
Aptaujājot Latvijas sociālos uzņēmumus (LSUA biedrus), jāsecina – cik plaša ir izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, tikpat dažādi tiek interpretēta sociālā ietekmes un tās mērīšana. Intervijās apstiprinājās fakts, ka sociālā ietekme ir vēl gana mazpazīstams jēdziens, kurš tiek interpretēts pēc konkrēto organizāciju uzskatiem, vai arī par to organizācijas nav dzirdējušas nemaz.

Daudziem sociālajiem uzņēmumiem sociālā ietekme saistīta ar savas mērķgrupas dzīves kvalitātes paaugstināšanu un citiem saistītiem procesiem (pašapziņas celšanos, integrāciju sabiedrībā u.c.). Tāpat organizācijas norāda to, ka sociālā ietekme rodas viņu darbības rezultātā (tātad, iespējams, ir plānota un mērķtiecīgi virzīta), kā arī norāda uz nepieciešamību to mērīt (izteikt monetāri, skaitliski). Vienlaikus tiek minēta arī ilgtermiņa ietekme, kas neaprobežojas tikai ar organizācijas mērķgrupu, bet skar arī sabiedrības kopējo labklājību, sociālo lēmumu pieņemšanu u.c. Tiek uzsvērta komunikācijas loma sabiedrības izglītošanā un uzskatu maiņā. Pēc viena respondenta domām, sociālā ietekme ir sniegtie pakalpojumi, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka tas vien, ka konkrētais pakalpojums ir pieejams, spēj veicināt dzīves kvalitātes paaugstināšanos.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka tikai 1/3 daļa sociālo uzņēmumu sociālo ietekmi mēra (vai mēra daļēji), taču to nevar vērtēt viennozīmīgi, jo, kā jau iepriekš tika minēts, sociālo uzņēmumu izpratne par sociālās ietekmes mērīšanu atšķiras. Tomēr sociālo uzņēmumu motivācija sociālās ietekmes mērīšanai neatšķiras no teorētiski apskatītajiem motīviem: sociālā ietekme tiek mērīta gan savām vajadzībām, gan ārējām vajadzībām. Sociālās ietekmes mērīšana savām vajadzībām saistāma ar to, ka tā ir iespēja saprast, vai organizācijas darbības rezultātā ir sasniegti izvirzītie mērķi un šī darbība ir jēgpilna. Sociālās ietekmes izvērtēšana ir vadības rīks, kā novērtēt līdzšinējo organizācijas darbību, tās rezultatīvo atdevi, kā arī plānot turpmāko rīcību efektīvāk, līdz ar to optimizējot un paplašinot sociālās ietekmes iedarbības mērogu.

Sociālās ietekmes mērīšana ārējām vajadzībām saistāma ar daudzu sociālo uzņēmumu pašreizējo juridisko formu – biedrība vai nodibinājums. Tāpēc sociālās ietekmes dati tiek apkopoti un sniegti kā daļa no gada pārskata sabiedriskā labuma organizācijām vai atskaites veidā saviem sadarbības partneriem. Kāds respondents, skaidrojot savu sociālo ietekmi, atzīst, ka tās mērīšana sniedz iespēju pamatot sava piedāvātā risinājuma (sociālās inovācijas) efektivitāti sociālo problēmu risināšanai, kā arī to izmanto kā mārketinga instrumentu. Sociālās ietekmes izvērtēšana tiek veikta arī, domājot par nākotnes plāniem – pašlaik nav taustāmu ieguvumu sociālās ietekmes mērīšanai, bet nākotnes plānos būs nepieciešams – LM un ALTUM grantu programma, citi grantu devēji, sociālā ietekme kā biznesa plāna sastāvdaļa. Tāpat iepriekš sasniegtā sociālā ietekme ir informācija, kuru izmanto, lai komunicētu ar potenciālajiem sponsoriem.

Būtiska ir arī sociālo uzņēmēju vēlme gūt sabiedrības atbalstu un akceptu organizācijas darbībai, runājot par sociālā uzņēmuma atbildību pret dažādām iesaistītajām pusēm – klientiem, darbiniekiem, sabiedrību kopumā. To apstiprina kāda respondenta teiktais: “Kā sabiedriskai organizācijai mums ir svarīga gan sabiedrības izpratne par mūsu mērķiem, gan mums ir nepieciešams apkopot un izanalizēt, vai un kā mēs virzāmies uz savu uzstādīto mērķu sasniegšanu (vai un kā mainās sabiedrības viedoklis, attieksme, vai viņi saņem gaidīto pakalpojumu); lai skaidrotu/ parādītu savu sociālo ietekmi esošajiem līdzfinansētājiem.”

Komentējot ieguvumus no sociālās ietekmes mērīšanas, viena no aptaujātajām sociālās uzņēmējdarbības ekspertēm Jevgenija Kondurova (Reach for Change Latvia vadītāja) uzsver: “To [sociālo ietekmi – A.J.] vajag mērīt, lai pēc tam to izmantotu komunikācijai, ka arī jaunu partneru, grantu utt. piesaistei. Ir svarīgi pierādīt, ka tieši viņu [sociālo uzņēmumu – A.J.] darbība ir ietekmējusi mērķa grupu, nevis vienkārši ārējie apstākļi. Bet jā, lielākoties mārketingam un komunikācijai, sava zīmola veidošanai un pozicionēšanai, pārdošanai, kas ir dažas no atslēgas darbībām biznesa attīstībā.”

Līdz ar to vispirms nepieciešams stiprināt sociālo uzņēmēju uzņēmējdarbības prasmes un zināšanas, lai uzņēmumi spētu darboties ilgtspējīgi un neatkarīgi, spējot segt savas darbības izmaksas un nopelnīt turpmākajai attīstībai, tāpēc sociālās ietekmes mērīšana varētu būt viens no instrumentiem, kā veicināt tieši biznesa domāšanas pieeju sava uzņēmuma attīstībai un produktu pārdošanai, piesaistot finansējumu.

Savas sociālās ietekmes mērīšanai sociālie uzņēmumi izmanto dažādas metodes un rīkus, gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus rādītājus, tomēr neviena no organizācijām neizmanto kādu no populārākajām sociālās ietekmes mērīšanas metodēm. Biežāk izmantotie rīki ir:

  • izvērtēšanas anketas;
  • pieredzes stāstus (atsauksmes);
  • individuālas sarunas par vajadzībām;
  • statistikas datu apkopojumu (gada pārskats, iekšējās statistikas dati);
  • metrisko metodi;
  • skaitliski (izsniegto produktu skaits; ziedojumu summa, cilvēku skaits);
  • salīdzinājumu (oficiālās statistikas izmaiņas).

Tas liecina par tādu metožu un rīku izmantošanu, kas kaut kādā mērā apmierina līdzšinējās sociālo uzņēmumu vajadzībās, taču vienlaikus norāda uz nepieciešamību pēc padziļinātākas informācijas, vienotas metodoloģijas un vadlīnijām, kā arī izpratnes par sociālās ietekmes datu daudzpusīgāku pielietojumu organizācijas darbības uzlabošanā. Sociālie uzņēmumi cenšas pamatot sociālo ietekmi caur rezultatīvajiem rādītājiem, kas radušies normālas plūsmas darbībaàrezultāts gaitā, kā arī izvēlas tādas metodes, kas ir noderīgas un saprotamas visām ieinteresētajām pusēm, apmierinot to vajadzības (iekšējās un ārējās). Respondentu atbildes liecina arī par to, ka sociālās ietekmes dati tiek balstīti pierādījumos un to pamatotību cenšas izskaidrot, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un atbilstību pakalpojumiem un rezultātiem. Tomēr eksperte Jevgenija Kondurova, vērtējot sociālo uzņēmēju praksi sociālās ietekmes mērīšanā, secina, ka tā ir samērā vāja un norāda uz cēloņiem: “Jo nav īsti sapratnes, ka to vajag darīt. Pārsvarā visi stāsta tikai par aktivitātēm, bet par ietekmi ne tik daudz. Piemēram, re, cik daudz mēs esam izdarījuši gada laikā, bet kā tas ir ietekmējis viņu mērķauditoriju un valsti, ne tik daudz.”

Vērtējot ietekmes mērīšanas prakses ilgumu, jāsecina, ka sociālie uzņēmumi daļēji veic sociālās ietekmes mērīšanu un izvērtēšanu jau no paša darbības sākuma tiktāl, cik to prasa gada pārskats, vadības ziņojumi u.tml., kā arī, ja organizācija izmanto ārējās komunikācijas kanālus, lai veicinātu savu atpazīstamību un stāstītu par savu darbību. Savukārt pievērsties apzinātai un sarežģītākai sociālās ietekmes mērīšanas praksei un metodoloģijai sociālie uzņēmumi sāk vēlāk, kad radusies vajadzība pēc šādiem datiem un ir izpratne, ka šādus datus ir nepieciešams vākt un analizēt un kur šo analīzi pēc tam pielietot (piemēram, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, sarunās ar potenciālajiem sponsoriem, kā pierādījumu sociālās inovācijas efektivitātei u.tml.) Tomēr otra intervētā eksperte Diana Lapkis, "New Do(o)r Riga" programmas direktore, komentējot sociālo uzņēmumu kapacitāti veikt sociālās ietekmes mērīšanu, norāda: “Sociālā ietekme, protams, ir jāmēra, ko viņi ir labu izdarījuši, bet tas jādara, kad viņi ir pastrādājuši 2-3 gadus. Vispirms vajag “tikt uz kājām”, izdarīt kaut ko un tad sākt mērīt. Galvenais, lai sastāda darbības plānu, saprot uzņēmējdarbības pamatlietas - likviditāti, budžetu u.c. Nevajag tērēt laiku, kapacitāti, bet sākumā darīt, tad mērīt. Kādu laiku pastrādā, pamēra.”

Arī paši sociālie uzņēmumi norāda uz tām grūtībām, ar ko saskaras mērot sociālo ietekmi, kā arī ar tiem šķēršļiem, kas kavē uzsākt sociālās ietekmes datu ieguvi un izvērtēšanu. Pie galvenajām grūtībām minams izpratnes trūkums gan pašā sociālajā uzņēmumā, gan sabiedrībā kopumā (t.sk. ieinteresēto pušu vidū). Organizācijām ir ierobežota kapacitāte un nepietiekošas kompetences, kas izriet no atbilstošu cilvēkresursu trūkuma, lai veiktu sociālās ietekmes izvērtēšanu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa respondentu pārstāvēto organizāciju ir NVO, kas nozīmē, ka piesaistītie cilvēkresursi darbojas uz brīvprātības pamata, šīs organizācijas vairāk koncentrējas uz pamatdarbības nodrošināšanu, tur ieguldot visus savus resursus. Sociālie uzņēmumi uzsver arī grūtības, kas saistītas ar sociālo problēmu risinājumu izteikšanu rezultatīvajos rādītājos – proti, organizācijām sagādā grūtības noteikt sociālo ietekmi, piemēram, tādos gadījumos, kad iedarbība uz mērķgrupu ir ilgstoša un nav tik viegli pamanāma. Te arī parādās uzņēmumu vajadzība pēc konkrētiem kritērijiem un vadlīnijām par to, kas ir uzskatāmi par sociālās ietekmes datiem un kā šādus datus apkopot, jo pašreizējā situācijā uzņēmumiem nav skaidrs, kas ir vērtējama kā sociālā ietekme un kā līdz šim paveikto izteikt atbilstošu datu veidā, lai galarezultātā būtu iespējams palielināt sociālo uzņēmumu radīto sociālo ietekmi.

Apkopojot sociālo uzņēmumu vajadzības un grūtības, jāsecina, ka sociālie uzņēmumi sagaida gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu, līdz ar to sociālās ietekmes palielināšanai nepieciešams ieguldījums no dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp no pašiem sociālajiem uzņēmumiem. Ir nepieciešams veicināt izpratni sākotnēji jau pašu sociālo uzņēmēju vidū par sociālās ietekmes mērīšanas pievienoto vērtību uz sociālo mērķu sasniegšanu un mērķauditorijas dzīves kvalitāti. Vienlaikus nepieciešams izglītot valsts un pašvaldību iestādes, kā arī privāto sektoru par sociālās uzņēmējdarbības iespējām valsts un reģionu attīstībai, risinot tādas sociālās problēmas, ar kurām valsts līdz šim nav spējusi tikt galā ierobežoto resursu dēļ. Sociālās ietekmes mērīšana kalpo kā pierādījums tam, ka sociālajiem uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz sabiedrības labklājības celšanu, kā arī sociālās ietekmes datu apkopojums ļauj vērtēt sociālo inovāciju efektivitāti sociālo problēmu risināšanā, tāpēc veicina kvalitatīvu pakalpojumu rašanos un attīstību.

Kādi varētu būt turpmākie rīcības virzieni?
Ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība kā nozare Latvijā ir pavisam jauna un sociālo uzņēmumu darbības ilgums vidēji nepārsniedz 10 gadus, kā arī līdz šim nav veikta kopējās sociālo uzņēmumu radītās sociālās ietekmes izvērtēšana, līdz ar to nav iespējams analizēt tās apjomu un ieguldījumu sociālās labklājības celšanā, taču pie mērķtiecīgi virzītiem atbalsta pasākumiem un vienotas metodoloģijas izveides būtu iespējams noteikt sociālo uzņēmumu ietekmi uz tautsaimniecību un sociālās drošības jomu, kā arī šo ietekmi būtiski palielināt. Tāpat, identificējot sociālo uzņēmumu prioritārās vajadzības, jāsecina, ka turpmākie rīcības soļi saistāmi ar sociālās uzņēmējdarbības nozares vispārējo attīstību un ekosistēmas stiprināšanu, iesaistot visas ieinteresētās puses – pašu sociālos uzņēmumus, atbalsta organizācijas (ar LSUA priekšgalā), pašvaldību un valsts institūcijas (tostarp Labklājības ministriju kā par nozari atbildīgo ministriju), pētnieciskās organizācijas u.c.

1.     Turpināt darbu pie sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izveides un attīstības – sociālās uzņēmējdarbības foruma ikgadējā norise; apaļā galda diskusijas Rīgā un reģionos ar pārstāvjiem no ieinteresētajām pusēm; kontaktbiržas un investoru piesaistes pasākumi; normatīvā regulējuma sakārtošana; starptautiski pieredzes apmaiņas pasākumi.
2.     Izglītot sabiedrību un citas ieinteresētās puses - Sociālās uzņēmējdarbības foruma ikgadēja norise; informatīvi semināri visā Latvijā; informatīvi izdevumi un publikācijas medijos; sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti un labās prakses piemēri sadarbībai; tikšanās ar pašvaldību un citu valsts iestāžu pārstāvjiem;  izglītības programmu izveide, piemēram, Sociālās uzņēmējdarbības vasaras skola, lekciju kursi augstskolās u.c.
3.     Celt sociālo uzņēmumu kapacitāti un uzņēmējdarbības prasmes – biznesa inkubatora izveide, kas paredzēts tieši sociālajiem uzņēmējiem; mentoru tīkla izveide, apmācību kurss par uzņēmējdarbības tēmām.
4.     Izstrādāt vienotu metodoloģiju un kopīgas vadlīnijas sociālās ietekmes mērīšanai - sociālo uzņēmumu vajadzību izpēte; darba grupas izveide, kurā pārstāvētas dažādas ieinteresētās puses; ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa – īpaši jomās, kas Latvijā ir jaunas un līdz šim neapgūtas; sociālo uzņēmumu apmācība un praktiska atbalsta sniegšana sociālās ietekmes mērīšanā; citu ieinteresēto pušu apmācība (piemēram, vienoti principi salīdzināmas statistikas apkopošanā no pašvaldību un dažādu valsts iestāžu puses).
5.     Celt sociālo uzņēmumu kapacitāti sociālās ietekmes mērīšanā un izvērtēšanā – konsultatīvais atbalsts sociālās ietekmes mērīšanas procesā; sociālās ietekmes mērīšanas speciālistu komandas izveide (proti, sociālie uzņēmumi var piesaistīt speciālistus kā ārpakalpojumu, kuri var veikt sociālās ietekmes mērīšanu, līdzīgi kā grāmatvedi, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistu).

Raksta autore: Andra Jurgelāne, prof.mag.soc.d., LIAA Liepājas biznesa inkubatora projektu vadītāja. Raksts balstās uz autores š.g. pavasarī izstrādātā maģistra darba “Sociālās ietekmes mērīšana: inovatīvs rīks sociālo uzņēmumu radīto pozitīvo sociālo pārmaiņu veicināšanai sabiedrībā” pētījumu.

Atsauces:
[1] Eiropas Komisijas paziņojums „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”, (2011). Brisele : Eiropas Komisija.
[2] OECD (2013). Policy Brief on Social Entrepreneurship: entrepreneurial activities in Europe, EU Commission/OECD, Luxemburg, Publication Office of the European Union.
[3] GECES Sub-group on Impact Measurement (2014). Proposed Approaches to Social Impact Measurement in European Commission legislation and in practice relating to: EuSEFs and the EaSI. Available: http://ec.europa.eu/internal_market/social_business/docs/expert-group/social_impact/140605-sub-group-report_en.pdf
[4] Hehenberger, L., Harling, A. M., Scholten, P. (2013). A Practical Guide to Measuring and Managing Impact. EVPA.
[5] Šeit autore uzsver sociālā uzņēmumu augstas izaugsmes potenciālu, skatot to jaunuzņēmumu kontekstā, jo arī sociālo uzņēmumu gadījumā var novērot mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.