Vai Latvijā ir nepieciešams sociālās uzņēmējdarbības inkubators?

Sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā attīstoties, aktuāls ir jautājums – kas varētu palīdzēt uzņēmējiem pilnveidoties un augt, risināt problēmas un izaicinājumus, sasniegt mērķus? Kas ir tas, kas ir nepieciešams ne vien atsevišķiem sociālajiem uzņēmumiem, bet visai nozarei kopumā? Vai nozarei nepieciešamo “grūdienu” varētu dot sociālo uzņēmumu inkubators - vieta, kurā uzņēmumi saņemtu nepieciešamo atbalstu, padomu, resursus tālākajam darbam?

Lai gan biznesa inkubatori Latvijā nav jauna lieta, un daudzi veiksmīgi uzņēmumi ir sasnieguši jaunas virsotnes tieši pateicoties biznesa inkubatoru atbalstam, tomēr pastāv vairāki šķēršļi un izaicinājumi, kas sociālajiem uzņēmumiem līdz šim nav ļāvuši pilnvērtīgi izmantot inkubatoru iespējas. Nereti sociālie uzņēmēji nav spējuši izpildīt biznesa inkubatoru uzņemšanas nosacījumus – ņemot vērā, ka sociālie uzņēmēji darbojas pēc citiem principiem, nekā “parastie” uzņēmumi, tad arī biznesa rādītāji un prognozes neatbilst “klasiskās” uzņēmējdarbības paraugam. Izaicinājumi un problēmas, ar ko ikdienā saskaras sociālie uzņēmēji, ir daudz sarežģītāki, nekā “parastie” uzņēmēmumi – bieži vien esošā inkubatoru atbalsta sistēma un infrastruktūra nav piemērota sociālo uzņēmumu izaicinājumu risināšanai, turklāt piesaistītajiem ekspertiem trūkst zināšanu un izpratnes par šī biznesa sociālas ietekmes un nepieciešamības pusi.

Februāra sākumā mums bija iespēja viesoties ImpactHub Londonā-  veiksmīgos sociālās uzņēmējdarbības inkubatoros, kas veidoti ar domu tieši par sociālajiem uzņēmējiem, atbildot uz viņu vēlmēm un vajadzībām. ImpactHub tīkls, kura pirmssākumi meklējami tieši Londonā, šobrīd pazīstams visā pasaulē - 82 vietās kopā tajā darbojas vairāk kā 15 000 biedru. Lai gan katrs ImpactHub Ir neatkarīga un pastāvīga vienība, tomēr tie visi ir “saslēgti” vienā tīklā, darbojas pēc līdzīgiem principiem, un palīdz un atbalsta viens otru. ImpactHub darbojas kā biedru organizācija – ikviens, kurš grib izmantot ImpactHub pakalpojumus, maksā biedru naudu, kuras apmērs ir atkarīgs no izmantoto pakalpojumu satura un apjoma.

ImpactHub koncepts balstās uz 3 stūrakmeņiem – vieta (space) , kopiena (community) un saturs (content). Vieta nozīmē to, ka katrs ImpactHub ir fiziska vieta – kopā strādāšanas telpa, kurā sociālie uzņēmēji var nomāt darba vietas, rīkot tikšanās un pasākumus, kā arī piedalīties kopīgās aktivitātēs. Kopiena nozīmē to, ka ļoti daudz uzmanības un laika tiek veltīts dažādām tīklošanās un koprades aktivitātēm, kurās biedri var sapazīties savā starpā, dalīties zināšanās un pieredzē, veidot jaunas sadarbības un kopīgus projektus. Kopiena ir tā pievienotā vērtība, kuru daudzi ImpactHub biedri atzīst par ļoti nepieciešamu un būtisku, un kuru uzsver kā vienu no lielākajiem ieguvumiem. Saturs savukārt nozīmē to, ka ImpactHub veido īpašas apmācību un izaugsmes pasākumus un programmas, kas palīdz biedriem attīstīt savus uzņēmumus un idejas, un sasniegt jaunas virsotnes. Tās ir gan mentoringa programmas iesācējiem, gan īpašas jaunu tirgu apgūšanas programmas, gan cita veida saturisks piedāvājums.

Visas šīs trīs lietas – fiziskā telpa, kopienas veidošana, saturiskais piedāvājums – ImpactHub tiek īstenotas, paturot prātā tieši sociālo uzņēmēju vajadzības un izaicinājumus, taču piesaistot arī ekspertus no citām nozarēm un jomām. Kā atzīst paši ImpactHub veidotāji, tad šie inkubatori noteikti nav vieta, kur palikt mūžīgi – viņi ar prieku redz sociālos uzņēmumus, kas “izaug” no ImpactHub fāzes, pārceļas uz lielākiem birojiem, sasniedz jaunus panākumus, taču paliek kopējā tīklā, lai pēc tam dalītos pieredzē un zināšanās ar citiem.

Vai Latvijā ir nepieciešams un vispār būtu iespējams biznesa inkubators, kas domāts tieši sociālajiem uzņēmējiem? Vai mūsu sociālo uzņēmēju kopiena ir tik liela (un maksātspējīga), lai spētu “piepildīt” šāda veida inkubatoru? Vai varbūt jāizmanto jau esošā kopā strādāšanas vietu un inkubatoru infrastruktūra, pievienojot tikai atsevišķus saturiskus elementus, kas domāti tieši sociālajiem uzņēmumiem? Šos jautājumus uzdevām trīs cilvēkiem, kuri ir sekojuši līdzi sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstībai Latvijā un pasaulē.

Liene Pērkone, Nordic Club House biedru un kopienas vadītāja, iepriekš strādājusi ImpactHub Westminster.

“Sociālā uzņēmējdarbība nav vienkārša uzņēmējdarbības joma. Šāda tipa biznesa pamatā ir atrast risinājumus dažādām sociālām problēmām, izmantojot biznesa pieeju. Šī koncepta būtība balstās uz principu, ka primārais uzņēmuma mērkis, ir atrisināt sabiedrībai būtisku sociālu problēmu, nevis gūt peļņu tā īpašniekiem. Inkubatora izveide, kura mērķis ir atbalstīt tieši sociālos uzņēmējus, ir ļoti būtiska, jo šāda tipa uzņēmējiem ikdienā ir jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, par kuriem cita tipa uzņēmumu veidotājiem nav jādomā. Kā piemēru varu minēt investoru piesaisti, jo šo uzņēmumu mērķi un to sasniegšana ir daudz grūtāk izmērāma, jo tā nav tieši saistīta ar finansiāliem rezultātiem. Tas savukārt apgrūtina investoru pārliecināšanu par finansējuma piešķiršanu šādām biznesa idejām. Sociālajiem uzņēmējiem liels izaicinājums ir arī savu rezultātu mērīšana tieši saistībā ar izvirzītajiem ne-finansiālajiem mērķiem. Atbilde uz būtisko jautājumu par to, kā izmērīt savu ietekmi izvirzītās problēmas risināšanā, ne viemēr ir acīmredzama. Sociālās uzņēmējdarbības inkubatora mērķis būtu palīdzēt rast risinājumus šīm problēmām, izglītot uzņēmējus par šādu biznesa veidu un iedrošināt topošos uzņēmējus nākt klajā ar idejām, kas palīdzētu rast risinājumus tik daudz un dažādajām sabiedrībai pastāvošajām problēmām. Taču būtiski ir domāt par ilgtspējību un neaprobežoties tikai ar inkubatora izveidi, bet mēģināt veidot platformu, kas spētu atbalstīt uzņēmumus arī pēc-inkubēšanās periodā, kad uzņēmums attīstās un aug.”

Agnese Lešinska, PROVIDUS pētniece

“Sociālo uzņēmumu koncepts Latvijā veidojies nevalstisko organizāciju sektorā, kur biedrības vai nodibinājumi, konstatējot noteiktu problēmu, meklējuši tai dažādos risinājumus. Nereti risinājumi saistījās ar saimnieciskās darbības uzsākšanu, tādejādi veidojot iedīgļus sociālajiem uzņēmumiem. Latvijas sociālie uzņēmumi nereti ir ļoti mazi un jauni uzņēmumi, kuri nodarbinā ne vairāk kā piecus pastāvīgus darbiniekus un to ražotās preces vai sniegtie pakalpojumi nav daudzskaitlīgi. Manuprāt, sociālo uzņēmumu inkubators, ir lieliska ideja, kas veicinātu gan sadarbību starp esošiem sociālajiem uznēmumiem, gan ļautu izauklēt jaunas idejas un jaunus sociālos uzņēmumus. Inkubatoram būtu jārada vide, kur sociālie uzņēmēji var satikties, dalīties ar pieredzi, mācītiesun radīt jaunas idejas!”

Renāte Lukjanska, Sociālo inovāciju centra pētniece

“Sociālās uzņēmējdarbības inkubatori un kopstrādes (coworking) vietas ir svarīgas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Būtiski ir saprast, kas varētu būt šo iniciatīvu dibinātāji un vēlāk arī uzturētāji. Sociālās uzņēmējdarbības inkubēšanai Latvijā būtu jāiet kopsolī ar normatīvo aktu izveidi – likuma pilotēšanas laikā būtu vērts izmēģināt vismaz viena sociālā biznesa inkubatora/kopstrādes izveidošanu Latvijā. Ticamu rezultātu iegūšanai būtu vērts izveidot risinājumus vairākos Latvijas reģionos, lai novērtētu efektivitāti.  Interesants piemērs, kur darbojas sociālā biznesa inkubators kopā ar kopstrādāšanas vietu, pastāv Belgradā, Serbijā (InCentar). Kopstrādes vieta ar savu finansējumu uztur sociālā biznesa inkubēšanu. Svarīga loma inkubēšanas procesā irjāuzņemas pašvaldībām, lai nodrošinātu šādu risinājumu ilgtspēju.  Kā piemēru, kur pašvaldība ir bijusi aktīva kopstrādāšanas vietu veicināšanā, var minēt Lisabonu. Lisabonas pilsēta pašvaldība ir devusi impulsu vairāku desmitu kopstrādāšanas vietu tapšanā. Netipisks, bet vērā ņemams piemērs ir Helsinku pašvaldības un universitātes kopstrādāšanas vieta Think Company. Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanā, svarīga ir visu iesaistīto pušu aktivitāte. Tikai koordinēta darbība ar prasmīgi izvēlētiem risinājumiem, spēs sniegt ilglaicīgas un ietekmīgas sociālās uzņēmējdarbības attīstību.”

Arī diskusijās ar pašiem sociālajiem uzņēmējiem esam secinājuši, ka šāda veida inkubators būtu ļoti noderīga vieta, taču šobrīd nav skaidrības, kas un kādā veidā šāda inkubatora darbību varētu finansēt un uzturēt, kā arī kāda veida saturiskais piedāvājums būtu visvairāk nepieciešams. Sociālās uzņēmējdarbības inkubatora izveides priekšnosacījumus un iespējamos darbības principus Latvijā mēģināsim aplūkot kādā no nākamajiem rakstiem!

Raksta autore: Madara Peipiņa, Latviajs Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore