Dižvanagi - aprūpe un rehabilitācija bērniem ar īpašām vajadzībām

Dižvanagi ir sociālais uzņēmums, kas atrodas Liepājas pilsētā un nodrošina aprūpi bērniem ar invaliditāti un īpašām vajadzībām. Kopš darbības sākuma 2008. gadā uzņēmuma mērķis ir īstenot socializācijas un rehabilitācijas programmu, kā arī izveidot bērnu ģimeņu atbalsta sistēmu. Pamatdoma ir koncentrēties uz sadarbību ar ģimenēm, uzskatot, ka bērnu labklājība ir atkarīga no viņu ģimenes spējas atbilstoši reaģēt uz viņu vajadzībām. Dižvanagi organizē seminārus un izglītojošus pasākumus ģimenēm, lai nodrošinātu, ka viņi jūtas atbalstīti. Ģimenēm tiek dotas praktiskas zināšanas par to, kā uzturēt vidi, kurā bērns jūtas drošs un laimīgs. Papildus tam, orga- nizācija sniedz paliatīvo mājas aprūpi un sadarbojas ar starptautiskiem ekspertiem mājas neiro-rehabilitācijas programmas izstrādē. Lai attīstītu socializācijas vidi, Dižvanagi organizē nometnes un labdarības pasākumus bērniem un viņu ģimenēm. Visbeidzot, viņi izmanto dzīvnieku terapiju, lai uzlabotu terapeitisko iedarbību un vispārējo atmosfēru savā centrā.

084.JPG

Visa uzņēmumu pamatā ir izteikta iniciatīvas un atbildības izjūta. Divu sieviešu vadībā Dižvanagi ir izstrādājuši rehabilitācijas filozofiju, kas sākas ar habilitāciju, turpinās ar mācīšanos un beidzas ar nepārtrauktu rehabilitāciju un rīcību. Viņiem ir vērienīgi nākotnes plāni, cerot nodrošināt pastāvīgu vietu viņu darbībai un veidojot starpdisciplināru, bērnu ārstēšanā iesaistīto speciālistu padomi. Viņiem ir starptautisks vēriens, sadarbojoties ar ekspertiem no Amerikas Savienotajām Valstīm, Itālijas un Grieķijas. Starptautiskie partneri viņus bieži izceļ kā lomu modeļus.

Foto-29.jpg

Organizācijas sadarbība ar vietējo pašvaldību galvenokārt balstās uz publisko iepirkumu procedūrām. Dižvanagu direktore Ilze Durņeva un padomes locekle Ilze Gabaliņa, kura ir atbildīga par juridiskajiem aspektiem, cenšas pierādīt, ka organizācijas pakalpojumi ir ne tikai nepieciešami, bet arī kvalitatīvi. Pirmie soļi sadarbībā ar pašvaldību bija nelieli projekti, kuriem viņi lūdza finansējumu. Daudz pūļu tika veltīts, lai izglītotu pašvaldību par to, kas viņi ir, ar ko nodarbojas un kāpēc viņu darbs ir svarīgs. Viņuprāt, šī darba daļa vēl nav beigusies. Daudzām pašvaldībām vēl joprojām nav labas izpratnes par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kāpēc sociālie uzņēmēji ir pelnījuši saņemt vairāk nansējuma nekā citi. Viņi attīsta pašre eksiju un pašapziņu, analizējot saskarsmi ar pašvaldībām un citiem potenciālajiem atbalstītājiem un uzskatot, ka nedrīkst vainot nevienu, kurš nav sniedzis nepieciešamo palīdzību. Viņi uzskata, ka viņu sadarbība ar pašvaldību kopumā ir veiksmīga, norādot arī to, ka ir daudz iespēju uzlabojumiem. 2018. gadā plānota dalība publiskajos iepirkumos, kuras ietvaros organizācija gatavojas informēt tuvāk esošās pašvaldības par saviem pakalpojumiem, kā arī jau ir izveidojusi partnerību ar Ventspils pašvaldību, kas arī ir starp kaimiņu pašvaldībām.

Viņi atzīmē, ka ir grūti uzskaitīt riskus, kas saistīti ar sadarbības veidošanu, jo katram konkrētajam projektam riski ir atšķirīgi. Tomēr viņi uzstāj uz nepieciešamību uzdrošināties darīt to, ko uzskata par pareizu. Turklāt, ir vēl svarīgāk uzdrošināties darīt atkal tajos gadījumos, kad neizdodas pirmajā reizē. Ir nepieciešams padomāt par to, kā tiek pasniegts organizācijas stāsts un kā sevi pasniegt nanšu jautājumos. Pirms varam sagaidīt, ka kāds cits noticēs projekta īstenošanas rezultātiem, ir jābūt kaislībai, uzticībai un entuziasmam.