SAMARIEŠI - PĀRMAIŅU AĢENTI!

Latvijas Samariešu apvienība, kas vadās pēc moto „Palīdzība dzīvot”, ir viens no vecākajiem un lielākajiem sociālajiem uzņēmumiem Latvijā. Tajā strādā vairāk nekā 700 darbinieku, un tam ir vairāk nekā 300 brīvprātīgo dalībnieku. Sociālais uzņē- mums ir „Samaritan International” loceklis un lepojas ar kvalitatīvas sociālās un me- dicīniskās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešams. Viņi to dara četros veidos: pirmkārt, sniedzot cilvēkiem nepieciešamo palīdzību bez atlīdzības labdarības projektu ietvaros; otrkārt, sniedzot sociālos pakalpojumus sadarbībā ar vietējām pašvaldībām; treškārt, gūstot ienākumus, organizējot un vadot pirmās palīdzības sniegšanu un aprūpes apmācības un seminārus, kā arī sniedzot medicīnisko palīdzību brīvajā tirgū; un visbeidzot, iesaistoties pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecības aktivitātēs un sadarbībā ar valsts iestādēm.

Samaritan Regional Brigade visit.jpg

Biedrības sniegto sociālo pakalpojumu klāsts ir plašs. Divdesmit dažādu pakalpo- jumu ietvaros biedrība nodrošina aprūpi mājās, piedāvā palīdzību un atbalstu dažās situācijās, uztur krīzes centru bērniem un jaunajām mātēm un nakts patversmi bez- pajumtniekiem. Tiek organizēti arī izglīto- joši pasākumi, apmācot cilvēkus pirmajā aprūpē. Turklāt tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe un organizēta pārtikas banku darbību. Organizācijas iesaistīšanos raksturo uzsvars uz praktisku rīcību un sociālo problēmu risināšanu, izmantojot rīcību, nevis diskusijas. Viņi ir arī pionieri, veicinot izpratni un diskusijas par daudziem sociāliem jautājumiem, piemēram, par vardar- bību pret bērniem. Organizācija darbojas visā valstī un ir izveidojusi partnerības ar daudzām pašvaldībām, labdarības organi- zācijām un citiem privātā sektora pārstāvjiem.

Asociācijas direktors Andris Bērziņš uzskata, ka viņu partnerības un sadarbība ar pašvaldībām visā Latvijā kopumā ir veiksmīgas. Šobrīd attiecību veidošana ir diezgan vienkārša, salīdzinot ar 1990. gadu, kad organizācija sāka darboties Latvijā. Viņš atceras, ka viņu pirmā projekta - sociālā krīzes centra izveidei - pabeigšanai vajadzēja vairāk nekā gadu. Tomēr tas kļuva par precedentu turpmākām aktivitātēm. Tagad pastāv skaidra sistēma un struktūra sadarbībai, un laika gaitā ir izveidojies institucionālais ietvars, kas nodrošina, ka abas puses var gūt labumu no sadarbības. Andris Bērziņš atzīmē, ka kaimiņi Igaunijā un Lietuvā bieži atsaucas uz Latvijas organizāciju kā labu šādas partnerības piemēru.

stanevica_samariesi 2017 (230).jpg

Šie panākumi ir saistīti arī ar citiem sociālajiem uzņēmumiem, kas ir palīdzējuši nostiprināt iespaidu, ka šāda veida pasākumi ir nepieciešami un var būt veiksmīgi. Svarīgs panākumu iemesls ir arī citi sociālie uzņēmumi, kas palīdzēja nostiprināt iespaidu, ka šīs aktivitātes ir nepieciešamas un var būt veiksmīgas. Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izaugsme nav vienīgais faktors sociālās ekonomikas izpratnes veicināšanā, būtiska loma ir arī sociālo uzņēmēju gatavībai piedalīties politikas debatēs un palīdzēt vietējo pašvaldību amatpersonām izstrādāt noteikumus un procedūras, kā arī identificēt vietējo iedzīvotāju vajadzības. Sabiedrības un privāto dalībnieku saziņas pieaugošā intensitāte ir veicinājusi uzskatu, ka sociālie uzņēmumi ir būtiski cilvēku labklājības nodrošināšanai.

Samariešu apvienības partnerība ar pašvaldībām galvenokārt notiek valsts iepirkumu ietvaros. Ir trīs veidi. Pirmkārt, palīdzība uz vietas indivīdiem un ģimenēm, kuriem tā nepieciešama nekavējoties. Šī palīdzība tiek sniegta esošā tiesiskā regulējuma un līgumu ietvaros. Otrkārt, var būt tieša pakalpojuma sniegšanas deleģēšana publiskā iepirkuma ietvaros. Tas notiek, ja starp pakalpojumu sniedzējiem nav konkurences, un pašvaldība tieši deleģē pakalpojuma sniegšanu uzņēmumam. Samariešu apvienībai Latvijā šobrīd ir vismaz 30 šādu līgumu ar pašvaldībām. Visbeidzot, pastāv parastā publiskā iepirkuma procedūra, kurā sociālie uzņēmumi konkurē par pašvaldības finansējumu.

Andris and Mobile Care Complex.jpg

Runājot par pēdējo, A. Bērziņš atzīmē, ka viņi veiksmīgi atbalstīja publiskā iepirkuma uzlabojumus, mainot nosacījumu, ka iepirkuma līgums vienmēr jāpiešķir zemākajam piedāvājumam. Globālā pieredze liecina, ka šī pieeja nedarbojas efektīvi. Sociālie uzņēmumi parasti ir specifiski to sniegto pakalpojumu ziņā, un tie nevar aptvert visu paredzēto darbības jomu. Tādējādi Samariešu apvienība lobēja par kopējas vienošanās principu, saskaņā ar kuru visiem kandidātiem, kuri atbilst iepirkuma kritērijiem, tiek piešķirtas tiesības uz to, un pēc tam līdzekļu sadalījums īpašām vajadzībām tiek sakārtots atsevišķi.

Pateicoties organizācijas padziļinātajai līdzdalībai un partnerībai ar pašvaldībām, cilvēkiem pieejamā praktiskā sociālā aizsardzība gadu gaitā ir dramatiski mainījusies. A. Bērziņš atzīmē, ka tas nav viņu individuālais sasniegums, jo lielu ieguldījumu ir devuši visi sociālās ekonomikas dalībnieki; tomēr liela nozīme ir bijusi arī uzņēmuma darbinieku personīgajām un profesionālajām kompetencēm. Ceļš noteikti ir bijis akmeņains, taču viņu spēja orientēties politiskajā un juridiskajā reljefā ir ievērojami palīdzējusi izveidot pašlaik uzņēmumiem pieejamās partnerības formas.

Šādas sadarbības riski un problēmas ietver birokrātijas pārvarēšanu. Piemēram, biedrība bija sagatavojusi iepirkuma deleģēšanas līgumu un to nosūtījusi piecām dažādām pašvaldībām. Pašvaldības izdarīja dažus līguma labojumus, kas pēc tam tika nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas veica turpmākus grozījumus. Galu galā biedrība saņēma piecus pavisam savādākus līgumus. Viņiem nācās doties pie ministrijas advokātiem un vēlreiz standartizēt līgumu. A. Bērziņš atzīmē, ka partnerības nostiprinās, izveidojot kopīgu praksi un pilnveidojot visu partneru kompetenci.

Ieva_Benefelde_samarieshi (27).jpg

Bērziņš arī norāda, ka viņi strādā ar trīs dažādiem pašvaldību veidiem. Viens no tiem ir Rīgas pašvaldība, kurai ir nepieciešamie intelektuālie un cilvēkresursi, lai izveidotu un vadītu šādas partnerības. Tad ir pašvaldības, kurām ir motivācija un spējas, bet trūkst resursu. Visbeidzot, ir pašvaldības, kurās trūkst cilvēkresursu un institucionālo spēju radīt netraucēti funkcionējošas publiskā un privātā sektora partnerības. Katram pašvaldības veidam ir nepieciešama atšķirīga pieeja. Strādājot ar pēdējo grupu, sociālais uzņēmums pats sagatavo visus līgumus un protokolus un konsultē par nepieciešamajām birokrātiskajām procedūrām vai, citiem vārdiem s kot, sagatavo visu sadarbības paketi.

Var rasties arī citas procesuālās problēmas. A. Bērziņš runā par „pozitīvo greizsirdību”. Pakalpojumu saņēmēji parasti atzīst uzņēmuma centienus un nesaskata pašvaldības sniegto atbalstu, lai šie pakalpojumi vispār būtu pieejami. Sociālais uzņēmums savās publikācijās vienmēr uzsver saņemto palīdzību un izsaka pateicību pašvaldībām. Viņš atzīmē, ka var būt arī saziņas problēmas, tostarp – vainojot vienam otru, kas var negatīvi ietekmēt partnerību.

SKATIES VIDEO PAR LATVIJAS SAMARIEŠU APVIENĪBU! 

Visbeidzot, citiem uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot šīs partnerības formas, vispirms būtu rūpīgi jāplāno un efektīvi jāinformē par savu motivāciju. Vēl svarīgāk, viņiem vajadzētu iepazīties ar pašvaldību, ar kuru viņi vēlas strādāt, un uzzināt tās vajadzības un motivāciju. Partnerība līdzinās divvirzienu ielai, un tādēļ ir jānosaka savstarpējas intereses. Ir svarīgi arī izmantot esošos resursus un pieejas iespējas. Daudz ir ieguldīts nozares attīstībā, un velosipēds nav jāizgudro no jauna, tādēļ jaunajiem uzņēmējiem vajadzētu mācīties no esošās pieredzes un nekautrēties no sazināšanās ar esošajiem nozares dalībniekiem. Iespējams, ka jebkurai šķietami jaunajai iniciatīvai jau ir alternatīva, kas strādā pie to pašu problēmu risināšanas. Pirms jaunu projektu uzsākšanas rūpīgi jāizpēta iespējamā darbības joma. Visbeidzot, A. Bērziņš atzīmē, ka viņu panākumi daļēji balstās uz spēju sniegt ekonomisku pamatojumu piedāvātajiem risinājumiem. Organizācija parāda savus darbības ekonomisko ietekmi, sniedzot informāciju par esošajām izmaksām un piedāvājot prognozi par to, kā viņu darbības rezultātā šīs izmaksas nākotnē mainīsies.