Mammamuntetiem.lv

 „Mammām un tētiem” atrod nosaukumu

Ja jūs Ingai Akmentiņai-Smildziņai jautāsiet, kā viņas vadīto organizāciju pieteikt, uzņēmējai būs grūti atrast kodolīgu formulējumu. Zīmols ir „Mammām un tētiem”, bet kāds ir konkrētās darbības apzīmējums? To ir daudz – „Mammām un tētiem” ir izglītojošs portāls, izdevējs, fonds, kā arī sociālo projektu iniciators un īstenotājs. Tikai nesen Inga uzzināja, ka viņas biznesa ideju un sabiedriskā labuma aktivitātes iespējams apvienot zem viena jumta gan jēdzieniski, gan juridiski. Proti, dēvēt „Mammām un tētiem „ par sociālo uzņēmējdarbību. Iepriekš organizācija gan ir darbojusies pēc pašu izdomāta modeļa – SIA strādā, lai piesaistītu reklāmas portālam, bet fonds strādā, lai piesaistītu finansējumu labdarības projektiem un sociālajām aktivitātēm. Ir divas grāmatvedības un daudz birokrātisku galvassāpju, taču abas „rokas” būtībā dara vienu darbu – strādā, „lai pasauli, kurā mīt ģimenes un bērni, soli pa solītim darītu drošāku, labsirdīgāku, mīļāku.” „Mammām un tētiem” izglīto, atbalsta, rūpējas un māca atbalstīt, rūpēties arī citus. Saruna notiek organizācijas birojā Brīvības ielā, kur smaržo kafija un uz galda kaudzītē saliktas, pēc svaigas drukas smaržojošas, grāmatas. Tās ir svaigas ne tikai tipogrāfijas smaržas dēļ, bet arī tādēļ, ka tām ir neparasts saturs .Grāmatā Tētis ir apkopoti vairāk nekā 40 autoru dzejoļi par tēviem. Tēmas izvēle nav nejauša - tēvi un sabiedrības izglītošana par viņu lomu ir „Mammām un tētiem” unikālā darbības niša. Precīzāk, viena no tām.

mammamuntetiem_lv_jubileja.JPG

Cik liels kolektīvs esat?

Pamats ir seši cilvēki, bet tas ir, ieskaitot reklāmas daļas cilvēku. Tīri uz portālu strādā trīs, lai gan patiesībā mēs visi darām visu.

Kā jūs atceraties to brīdi, kad dzima, jūsu vārdiem - neprātīgā ideja?

Tobrīd, 2008.gadā mēs - divas jaunās māmiņas [Inga Akmentiņa-Smildziņa un Sindija Meluškāne]- domājām, ka mums ļoti gribētos veidot savu biznesu. Esam taču tik radošas un varošas! Jau sen bijām par to domājušas - es uzgāju kaut kādu kladīti, kas bija rakstīta kādus astoņus gadus pirms portāla rašanās. Tur bija teikums „mums varētu būt portāls sievietēm.” Arī Draugiem.lv dibinātājs Lauris Liberts vienmēr mani bija mudinājis „dari pati!”, kas bija labs iedrošinājums. Un tad viss sakrita, un draugiem.lv piedāvāja platformu arī aizdeva naudu. Protams, ja esi jaunā māmiņa, tad viss grozās ap ģimeni un bērnu, tāpēc nolēmām, ka tas būs ģimenes portāls. Es aizgāju no ļoti labi apmaksāta darba un mēs sākām strādāt portālā. Komandas kodols bijām mēs divas, bet vēlāk piesaistījām redaktori.

Kurš dzima pirmais – portāls vai fonds?

Viss sākās kā portāls. Man jau kopš paša sākuma likās, ka vajag kaut ko sociāli darīt un šķita, ka esam par mazu, lai to izdarītu. Portāls auga augumā, Sindija aizgāja (viņa tagad studē psiholoģiju). Tad tika dibināts fonds, un viss izvērsās citos virzienos. Tieši tajā brīdī sāka attīstīties arī sociālie projekti.

No vadības viedokļa – kā sadalījāt funkcijas, lai apvienotu uzņēmējdarbību, portālu un sociālās aktivitātes?

Visu laiku likās, ka vajag veidot nodibinājumu, jo tas ir veids, kā piesaistīt līdzekļus, rakstot projektus. Naudas avotus meklējām šeit pat – Rīgas domē, Veselības aizsardzības ministrijā. Tagad mēs būtu gatavi arī [pieteikumu rakstīšanai] Eiropai. Mēs jau daudzus projektus bijām organizējuši caur SIA, balstoties vienīgi uz saviem cilvēkresursiem. Likās, ka mēs nevaram prasīt fondam sociālā labuma statusu, ja nav nekā, ar ko apliecināt, ka esam to nopelnījuši. Tāpēc pirmās grāmatiņas, piemēram, grāmatu par bērnu drošību “Kā nosargāt sava bērna dzīvību”, ko vecāki bez maksas saņem dzemdību namos visā Latvijā, mēs izdevām kā SIA. Tas, protams, ir daudz neizdevīgāk. Tā kā pieredze bija, sociālā labuma statusu mums piešķīra. Mums jautāja, vai mēs patiešām bijām bez maksas strādājušas, krājot pieredzi? Es teicu – jā.

Kas ir SIA pamata funkcijas?

SIA pamata būtība ir reklāmas piesaiste portālam. No tā ieguvām līdzekļus savai pastāvēšanai. Mēs esam nišas projekts ar skaidru mērķauditoriju, tādēļ viegli atlasīt reklāmas. Bet, savukārt, lai realizētu lietas, kas ir ārpus „plikas” reklāmas, bija jādibina fonds.

Sanāk, ka jums ir divas grāmatvedības.

Tas ir briesmīgi, īpaši man, kas nesaprot grāmatvedību. Tāpēc es skatos uz sociālo uzņēmējdarbību ar cerību, ka tās [grāmatvedības] varētu apvienot. Šobrīd mēs nevaram ne SIA slēgt, ne fondu. Kad jautā, kā mūs pieteikt, es īsti nezinu, ko atbildēt.

Laikā, kad dzima doma izvērst sociālās aktivitātes, vai jūs zinājāt par sociālo uzņēmējdarbību?

Pilnīgi svešs. Es par to uzzināju tikai nesen, šī gada vasaras sākumā.

Vai jūsu iegūtās zināšanas par sociālās uzņēmējdarbības konceptu ir mainījis jūsu darbību un to, kā paši skatāties uz to, ko darāt?

Es uz to skatos tā – beidzot es savam darbam esmu atradusi definīciju vai nosaukumu. Tagad nepieciešams [sabiedrību] izglītot, kāpēc ir labi ar sociālās uzņēmējdarbības veicējiem sadarboties. Viens ir, ka mēs iedegamies, bet [arī citiem] jānovērtē ieguvums, ko iegūst, atbalstot sociālos projektus, piemēram, bezmaksas nodarbību organizēšanu topošajiem vecākiem.

Jūs tikai nesen sapratāt, kā jūsu darbību definēt. Kādi palīdzības mehānismi jums būtu noderējuši uzsākot savu darbību?

Visvairāk palīdzētu telpu apmaksa. It kā varētu meklēt mazākas telpas, bet mazākas centrā maksās tikpat, cik tagad maksājam par lielākām. Mēs varam pārvākties uz citu rajonu, bet mums notiek nodarbības un uz nodarbībām brauc no visas Latvijas – no Jelgavas, Jēkabpils. Mēs nevaram mainīt telpas šī iemesla dēļ. Tāda elementāra lieta kā telpas palīdzētu.

Vai Rīgas dome ir piedāvājusi palīdzību ar telpām?

Neesmu prasījusi. Tuvākais plāns ir uzrakstīt vēstuli – kas esam, kāda ir mūsu vīzija un, kāpēc mums būtu jādod telpas. Ticu, ka mēs tās dabūsim.

Pagājušajā gadā man puika sāka iet pirmajā klasē. Biju pārsteigta, ka netiek piedāvāta pagarinātā grupa, līdz pieciem vai sešiem, bet dažām skolām tā ir tikai līdz trijiem. Es uzreiz padomāju par pārdevējām un citiem, kuri nevar aizskriet pakaļ bērnam. Ierosināju, ka vajadzētu uztaisīt projektu „Bērnu universitāte” – bezmaksas nodarbības bērniem, kuriem nav pagarinātās grupas, lai viņi var nākt un darboties. Taisījām eksperimentu darbnīcas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Tiklīdz publicējām rakstu par šādu iespēju, grupa piepildījās – 20 bērnu. Neraugoties uz to, ka plaši nereklamējām, mums uzreiz bija klāt televīzija un radio. Tā niša ir ļoti tukša. Domāju, ka varam atrast tādus uzņēmējus, kas saprot, ka tas ir svarīgi – atbalstīt bērnus. Un te mēs nonākam pie telpām – mums ir lielas telpas, bet šim projektam tās ir par mazu. Bērnu universitāti var fantastiski izvērst. Interese bija milzīga – visi bezgalīgie jautājumi par to, kā rodas gaisma, no kā sastāv Mēness - tos visus tur varēja atbildēt. Arī šajā mācību gadā Bērnu universitāte turpina savu darbību, un bez jau esošajām Eksperimentu darbnīcām mēs plānojam ieviest jaunas studijas, piemēram, Mazos dakterīšus.

Vairāki jūsu darbinieki strādā uz pusslodzi. Ja jums būtu iespēja pieteikties uz grantiem, kas nosegtu darbinieku algas, vai jūs to izmantotu un vai tas būtiski palielinātu jūsu darbības apjomu?

Jā, noteikti palielinātu. Mūsu kolektīvs ir ļoti radošs, patīk tas, ko darām. Tā ir liela vērtība.

Diskusijās Eiropā ir viedoklis – labāk atbalstīt tos, kas trīs gadus jau darbojušies, kas deg par savu ideju. Otrs viedoklis – bez atbalsta pirmie gadi var būt arī pēdējie. Kurš variants būtu labāk Latvijā? Darbības sākumā vai vidū?

Tā kā esmu daudz redzējusi, kā ar piešķirto naudu Latvijā apietas, tad izvēlētos vidus posmu. Idejiski tas, protams, nav pareizi.

Ja sociālā uzņēmuma statuss nāktu ar birokrātiskām prasībām, kas būtu tas minimums, uz ko jūs būtu gatavi parakstīties? Piemēram, būtu jāiziet atestācija.

Aiziet uz pārbaudēm varu. Bet, ja sākas dokumentu atskaišu „jūras” ... Jādomā par to, kāda ir iegūtā nauda. Ja es iegūtu daudz naudas, tad es varētu visu sakārtot. Bet, ja saņemu divus tūkstošus, un man jāsakārto dokumentu „jūra”, tad jāšaubās. Proporcijai jābūt samērīgai.

Jūs acīmredzot uzreiz trāpījāt nišā, pēc kā ir liels pieprasījums. Kur jūs vēl sevi redzat kā pilnīgi unikālu nišu? Varbūt tēva loma, tēva diena – tas arī ir jūsu?

Es tieši tā arī padomāju, ka tā ir unikāla niša. Pirms gadiem trīs, kad es par to sāku runāt, Rīgas domei stāstīju par to, ka tēva lomai un Tēva dienas svinēšanai ir nozīme. Toreiz atsaucību no viņiem neguvām. Pirms trīs gadiem man arī pašai nebija skaidrs, ko es, piemēram, ar Tēva dienu gribētu pateikt. Turklāt aizrādījumi, ka mākslīgi nevar svētkus radīt, bija pamatoti. Bet svētki var rasties caur ko citu. Doma par Tēva dienu ir tāda, ka jāstāsta par tēva nozīmi ģimenē un bērna dzīvē vispār. Rīkojot svētkus gadu no gada - jo skaistāk uzrīkos, jo lielāks efekts, un jo vairāk mediji interesēsies par tēmu kā tādu. Ja mediji nāks un stāstīs par to, kāda nozīme tam, vai tētis ir vai nav, ko bērniem nodara sieviete, ja neļauj tikties [ar tēvu], ko nodara tiesu sistēma, ja šķiršanās gadījumā automātiski piešķir bērnu mātei, nevis izvērtē realitāti. Tad tas mainīsies un svētki pa īstam iedzīvosies. Pirms trīs gadiem es nebūtu to tā sapratusi. Bet tagad ļoti ticam, ka aizies.

Tas, ka redzat sev apkārt fantastiskus tētus, nenozīmē, ka viņi visi ir tādi. Mammāmuntētiem.lv raksta arī vīrieši, un līdz ar to mēs labi redzam, kādas ir Latvijas ģimeņu problēmas. Ir tēti, kas ir brīnišķīgi, bet tikpat daudz ir tādu, kas neliekas zinis [par saviem bērniem]. Trešā mērķauditorija, kuru gribam uzrunāt ar Tēta dienu, ir sievietes, kuras pēc šķiršanās neļauj bērniem tikties ar tētiem. Viņas manipulē ar bērniem... un tie stāsti, kas ienāk portālā, to visu labi izgaismo.

Caur tēva tēmas aktualizēšanu šīs grupas ir iespējams sasniegt. Foršais tētis pasaka, ka viņš ir lepns, ka ir tētis, un tad cits attopas – o, arī man ir bērns. Mātes kults ir milzīgs, izlaidumā, kāzās vienmēr skaita dzejoli – parasti māmiņai. Bet savukārt tagad ar šo grāmatu [Tētis] ir 50 dzejoļi tēviem. Mēs bērnudārziem sūtījām idejas, kā svinēt Tēva dienu - praktiskas, radošas idejas. Vairāki bērnudārzi atsūtīja atpakaļ atbildi, ko darījuši. Aizkraukle ir pozitīvs piemērs – sākās ar bērnudārzu, bet tagad to svin pilsētas mērogā. 

Mammām un Tētiem” darbības galvenie virzieni:

- portāls par ģimenei, vecākiem aktuāliem tematiem;

- izglītojošu nodarbību organizēšana vecākiem; aktuālākā – bezmaksas nodarbības par bērnu drošību un pirmās palīdzības sniegšanu bērniem;

- radošu un izglītojošu nodarbību organizēšana bērniem, aktuālākās - Bērnu universitātes Eksperimentu darbnīcas, ko skolēni var apmeklēt bez maksas un kas vasarā bija pārcēlušās uz kultūras vasarnīcu “Esplanāde 2014”;

- ģimeni izglītojošu materiālu sagatavošana, izdošana, piemēram, grāmatiņa par bērnu drošību “Kā nosargāt sava bērna dzīvību”, ko vecāki saņem dzemdību namos visā Latvijā;

- bērnu drošības temata aktualizēšana – Latvija ES ieņem pirmās vietas pēc bērnu traumām;

- tēva lomas nozīmes celšana un Tēva dienas popularizēšana; septembrī organizēts Tēva dienas gājiens pa Brīvības ielu un svētki Esplanādē, kā arī izdots Latvijā pirmais tētiem veltītais dzejoļu krājums “Tētis”, ko bez maksas var lejupielādēt šeit